Konferencē piedalīsies Raiņa un Aspazijas muzeja, Latvijas Universitātes un Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki. Referāti ļaus ieskatīties dzejnieka arhīva materiālu un personiskās bibliotēkas noslēpumos, meklēs paralēles starp Raiņa un Aspazijas drāmu tēliem, pētīs blakustekstu un personvārdu problēmas.
Izrādās, ka Raiņa daiļrade un tieši „Pūt, vējiņi!” ir interesējusi kinoļaudis jau 20. gs. 30. gados. Diemžēl pirmās ieceres nerealizējās un palika vēsturē, kā „nenotikusi kinoversija”, bet līdz filmai bija jāgaida ilgi gadi.
Īpašs pārsteigums konferences dalībniekiem būs stilistes Evelīnas Buntas darba prezentācija. Tieši simts gadus senas fotogrāfijas kalpojušas par pamatu tērpu izveidei, kur pārsteidz katra radītā detaļa.
Konferences programma:
- Raiņa lugas prologu lasa aktrise Aija Magone.
- Astrīda Cīrule, Mag. art. Raiņa lugas „Pūt, vējiņi!” uzmetumu lapiņas noslēpumi.
- Ināra Andžāne, Mag. philol. Raiņa Baiba un Aspazijas Zeltīte.
- 12.00 – 12.10 pārtraukums
- Ieva Kalniņa, Dr. philol. Blakusteksti Raiņa lugā „Pūt, vējiņi!”
- Jānis Zālītis, Dr. philol. Personvārdi Raiņa lugā „Pūt, vējiņi!”
- Gundega Grīnuma, Dr. philol. „Pūt, vējiņi!” nenotikusī kinoversija.
- Evelīna Bunta, stiliste. Raiņa un Aspazijas 1913. gada tērpu prezentācija.
- 13.30 kafijas pauze
Pēc konferences muzejā tiks atklāta LMA Scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde „Pūt, vējiņi!” – 100.
Vai precinieks ir vienīgā iespēja laimīgai dzīvei? Kādēļ tiklums piesaista vairāk par vieglu pieejamību? Lasot un iztirzājot pirms 100 gadiem Šveices trimdas laikā tapušo lugu, jaunajiem scenogrāfiem nācās meklēt atbildes ne uz vienu vien jautājumu – izstādē tās redzamas viņu ideju skicēs un scenogrāfijas maketos.
Izstādē piedalās Austra Hauks, Linda Lagzdiņa, Dace Sloka, Valters Kristbergs, Marija Rozīte, Oskars Dreģis, Ričards Millers, Evita Rusova, Alise Šaburova. Viņu skolotāji – prof. Andris Freibergs, asoc. prof. Mārtiņš Kalseris un docents Viktors Jansons.
Izstāde atvērta līdz 1. novembrim.