26. septembrī Henie Onstad mākslas centrā (Henie Onstad Kunstsenter) Norvēģijā, Oslo priekšpilsētā Hovikoddenē tiks atklāta izstāde ar intriģējošu nosaukumu „Elektromagnētisms – modernisma māksla Ziemeļeiropā: 1918–1931” Latviju ekspozīcijā pārstāv kubisma klasiķu Aleksandras Beļcovas, Ģederta Eliasa, Jēkaba Kazaka, Ludolfa Liberta, Oto Skulmes, Uga Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Erasta Šveica, Valdemāra Tones un pasaulslavenā konstruktīvista Gustava Kluča darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma, kā arī privātām kolekcijām.
Izstādes iecere ir atspoguļot ekspozīcijā vadošo 20. gadsimta sākuma Rietumeiropas modernisma virzienu – kubisma, konstruktīvisma, abstrakcionisma un jaunās lietišķības – daudzveidīgo stilistisko attīstību Skandināvijas un Baltijas valstīs. Lai iespaidīgāk un uzskatāmāk atklātu saikni ar pirmavotiem, izmantoti Francijas modernistu Lekorbizjē, Fernāna Ležē, Žaka Lipšica, Amadē Ozanfāna, Ivana Puni darbi.
Pēc eksponēšanas Henie Onstad mākslas centrā starptautiska darbu izlase dosies uz Igaunijas Mākslas muzeju KUMU Tallinā.
Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā šobrīd ir apskatāma jaunatklātā izstāde „Attēlu attīstība. Interpretējot 19. gadsimta Igaunijas mākslu un fotogrāfiju”. Izstādē meklēti Igaunijas mākslas un fotogrāfijas attīstības krustpunkti – paralēles motīvos, kompozīcijā, kā arī līdzīgais un atšķirīgais realitātes atspoguļojumā un imitācijā. Pētīts kā, māksla un fotogrāfija, abām jomām fokusējoties uz realitātes attēlošanu, savstarpēji mijiedarbojušās vizuālās valodas un tehnoloģisko paņēmienu izmantošanas ziņā.
Projektā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedalās ar 28 darbiem no savas kolekcijas, parādot gan latviešu klasiķu Jana Rozentāla, Jāņa Staņislava Rozes, Voldemāra Matveja sešas gleznas, gan izcilas 19. gadsimta mākslas fotogrāfijas no LNMM bibliotēkas krājuma.
No septembra Kadriorgas Mākslas muzejā Tallinā atvērta izstāde „Kad mākslinieks satika Klio. Vēsturiskās ainas no 19. gadsimta”, ko var uzskatīt par nozīmīgu Igaunijas un Latvijas muzeju, kā arī dažādu kultūras institūciju atbalstītu kopdarbu. Izstādi veido mākslas darbi no muzeju un bibliotēku kolekcijām Rīgā, Tallinā, Tartū un Narvā. Ekspozīcijas centrālo vietu ieņem Rīgā tapušais albums „Terra Mariana”, kura faksimilkopiju š. g. jūlijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kā valsts dāvanu nodeva Igaunijas Republikas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam.
Latvijas māksla izstādē pārstāvēta ar astoņām gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, iepazīstinot igauņu mākslas cienītājus ar 19. gadsimta meistaru Johana Lēberehta Eginka, Jūlija Johana Dēringa, Artura Baumaņa un Jāņa Staņislava Rozes daiļradi.
Itālijā, senā Lombardijas pilsētā Pāvijā no 14. septembra līdz 15. decembrim ir skatāma izstāde „Monē. Dzīves sirdī”, kas veltīta vienam no atpazīstamākajiem māksliniekiem pasaulē. Izstādi organizē Milānas asociācija „Alef – cultural project managment” sadarbībā ar Francijas vēstniecību Itālijā un Franču kultūras institūtu Milānā. Šajā ambiciozajā projektā piedalās arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar vienu no sava krājuma izcilākajiem darbiem – Kloda Monē (Claude Monet) gleznu „Ziemas ainava. Sannvīkena”. Kopumā izstādē eksponēti 50 mākslas darbi. Ekspozīciju papildina mākslinieka oriģinālās vēstules, kā arī videoinstalācijas, kas atspoguļo viņa dzīves gaitu.
Pēc izstādes kuratora Filipes Krosa (Philippe Cros) izstrādātās koncepcijas ekspozīcija sastāv no tematiskām sadaļām, kas iezīmē impresionisma pamatlicēja dzīves un daiļrades svarīgākos punktus un tā laika māksliniecisko atmosfēru. Izstādē iekļauti Monē laikabiedru darbi, arī japāņu gravīras, kas kļuva par iedvesmas avotu gleznotāja individuālā stila izveidē. Glezna no Latvijas ir eksponēta sadaļā, kura veltīta mākslinieka ceļojumiem. Jāpiebilst, ka „Ziemas ainava. Sannvīkena” uz Itāliju ceļo jau trešo reizi.
Foto: Janis Rozentāls. No kapsētas. 1895. Audekls, eļļa. Foto (c) Normunds Brasliņš
MM krājuma darbi izstādēs Oslo, Tallinā un Pāvijā
Kamēr Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā notiek vērienīgi restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, muzeja krājuma darbi ir apskatāmi vairākās prestižās izstādēs Eiropā.
26. septembrī Henie Onstad mākslas centrā (Henie Onstad Kunstsenter) Norvēģijā, Oslo priekšpilsētā Hovikoddenē tiks atklāta izstāde ar intriģējošu nosaukumu „Elektromagnētisms – modernisma māksla Ziemeļeiropā: 1918–1931” Latviju ekspozīcijā pārstāv kubisma klasiķu Aleksandras Beļcovas, Ģederta Eliasa, Jēkaba Kazaka, Ludolfa Liberta, Oto Skulmes, Uga Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Erasta Šveica, Valdemāra Tones un pasaulslavenā konstruktīvista Gustava Kluča darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma, kā arī privātām kolekcijām.
Izstādes iecere ir atspoguļot ekspozīcijā vadošo 20. gadsimta sākuma Rietumeiropas modernisma virzienu – kubisma, konstruktīvisma, abstrakcionisma un jaunās lietišķības – daudzveidīgo stilistisko attīstību Skandināvijas un Baltijas valstīs. Lai iespaidīgāk un uzskatāmāk atklātu saikni ar pirmavotiem, izmantoti Francijas modernistu Lekorbizjē, Fernāna Ležē, Žaka Lipšica, Amadē Ozanfāna, Ivana Puni darbi.
Pēc eksponēšanas Henie Onstad mākslas centrā starptautiska darbu izlase dosies uz Igaunijas Mākslas muzeju KUMU Tallinā.
Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā šobrīd ir apskatāma jaunatklātā izstāde „Attēlu attīstība. Interpretējot 19. gadsimta Igaunijas mākslu un fotogrāfiju”. Izstādē meklēti Igaunijas mākslas un fotogrāfijas attīstības krustpunkti – paralēles motīvos, kompozīcijā, kā arī līdzīgais un atšķirīgais realitātes atspoguļojumā un imitācijā. Pētīts kā, māksla un fotogrāfija, abām jomām fokusējoties uz realitātes attēlošanu, savstarpēji mijiedarbojušās vizuālās valodas un tehnoloģisko paņēmienu izmantošanas ziņā.
Projektā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedalās ar 28 darbiem no savas kolekcijas, parādot gan latviešu klasiķu Jana Rozentāla, Jāņa Staņislava Rozes, Voldemāra Matveja sešas gleznas, gan izcilas 19. gadsimta mākslas fotogrāfijas no LNMM bibliotēkas krājuma.
No septembra Kadriorgas Mākslas muzejā Tallinā atvērta izstāde „Kad mākslinieks satika Klio. Vēsturiskās ainas no 19. gadsimta”, ko var uzskatīt par nozīmīgu Igaunijas un Latvijas muzeju, kā arī dažādu kultūras institūciju atbalstītu kopdarbu. Izstādi veido mākslas darbi no muzeju un bibliotēku kolekcijām Rīgā, Tallinā, Tartū un Narvā. Ekspozīcijas centrālo vietu ieņem Rīgā tapušais albums „Terra Mariana”, kura faksimilkopiju š. g. jūlijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kā valsts dāvanu nodeva Igaunijas Republikas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam.
Latvijas māksla izstādē pārstāvēta ar astoņām gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, iepazīstinot igauņu mākslas cienītājus ar 19. gadsimta meistaru Johana Lēberehta Eginka, Jūlija Johana Dēringa, Artura Baumaņa un Jāņa Staņislava Rozes daiļradi.
Itālijā, senā Lombardijas pilsētā Pāvijā no 14. septembra līdz 15. decembrim ir skatāma izstāde „Monē. Dzīves sirdī”, kas veltīta vienam no atpazīstamākajiem māksliniekiem pasaulē. Izstādi organizē Milānas asociācija „Alef – cultural project managment” sadarbībā ar Francijas vēstniecību Itālijā un Franču kultūras institūtu Milānā. Šajā ambiciozajā projektā piedalās arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar vienu no sava krājuma izcilākajiem darbiem – Kloda Monē (Claude Monet) gleznu „Ziemas ainava. Sannvīkena”. Kopumā izstādē eksponēti 50 mākslas darbi. Ekspozīciju papildina mākslinieka oriģinālās vēstules, kā arī videoinstalācijas, kas atspoguļo viņa dzīves gaitu.
Pēc izstādes kuratora Filipes Krosa (Philippe Cros) izstrādātās koncepcijas ekspozīcija sastāv no tematiskām sadaļām, kas iezīmē impresionisma pamatlicēja dzīves un daiļrades svarīgākos punktus un tā laika māksliniecisko atmosfēru. Izstādē iekļauti Monē laikabiedru darbi, arī japāņu gravīras, kas kļuva par iedvesmas avotu gleznotāja individuālā stila izveidē. Glezna no Latvijas ir eksponēta sadaļā, kura veltīta mākslinieka ceļojumiem. Jāpiebilst, ka „Ziemas ainava. Sannvīkena” uz Itāliju ceļo jau trešo reizi.
Foto: Janis Rozentāls. No kapsētas. 1895. Audekls, eļļa. Foto (c) Normunds Brasliņš
