Izstādē skatāmajā video darbā piecas dažādas sievietes – ārste narkoloģe, augstskolas pasniedzēja, studente, folkloras kopas vadītāja, kā arī vides speciāliste, kura strādā Ķemeru purvā – stāsta savu versiju par Rūdolfa Blaumaņa noveli un arhetipisko tēlu latviešu kultūrā – Kristīni. Katra stāstītāja, runājot par vienu un to pašu literāro darbu, saprot un izjūt to atšķirīgi, saliekot tajā savus akcentus, emocijas un dzīves pieredzi, vēlreiz pierādot it kā sen zināmu patiesību – mākslas darba uztvērējs ir ne tikai recipients, bet arī interprets un nereti – pat līdzautors! Tieši šī „līdzautorība”, ieliekot jebkurā mākslas darbā tā uztvērēja pieredzes, emociju un izpratnes amplitūdu, arī veido kultūras pārmantojamības principus, jeb, citiem vārdiem sakot, caur to „kultūra dzīvo”. Izstādes iekārtojumu veido māksliniece Ieva Stūre.
Kādēļ „Purva bridējs”? Pirmkārt, Rūdolfa Blaumaņa 1898. gadā sarakstītā novele ir viena no latviešu literatūras pērlēm, kas gadu gaitā jau piedzīvojusi neskaitāmas interpretācijas un variācijas (sākot jau ar paša Blaumaņa pēc noveles motīviem 1905. gada sarakstīto lugu „Ugunī”, vēlāk – regulāras interpretācijas teātrī, arī kino). Kristīnes un Edgara tēli ir kļuvuši par arhetipiem Latvijas kultūrā.
Režisore Kristīne Želve par šo Blaumaņa noveli saka: „Domāju, ka „Purva bridēja” fabulu joprojām zina katrs latvietis, pat tie, kas nav to lasījuši. Kristīnes tēla interpretāciju spektrs ir visplašākais: Kristīne – varone, svētā, glābēja, „mūžīgi sievišķais augšup mūs cels”; Kristīne – upuris, nolemtā, mazohiste un, atvainojos, visbeidzot arī muļķe Personīgi man ir tuvs uzstādījums, ka „Purva bridēja” mīlestības uzvarā pār racionālu aprēķinu un „veselo saprātu” Blaumanis pietiekami dziļi iekodējis arī ideālu un vērtību tēmu, kas ir krietni vairāk nekā sadzīviska vai psiholoģiska izšķiršanās, kuru puisi precēt...”
Blaumaņa „Purva bridējs” nenoliedzami ir viens no tiem mūsu literatūras darbiem, kas ietekmējis latvieša pasaules uzskatu, vērtību un domāšanas sistēmu, tēli – Kristīne, Edgars, Akmentiņš – kļuvuši par arhetipiem.
2013. gads ir arī Rūdolfa Blaumaņa 150. dzimšanas dienas gads, kas ir vēl viens iemesls aktualizēt sabiedrībā diskusiju par viņa literāro matojumu un tā interpretācijas iespējām, šim projektam kļūstot par vēl vienu pienesumu Blaumaņa gada norisēs.
„Atstāstījums II jeb 5 versijas par Rūdolfa Blaumaņa „Purva bridēju”” turpina Kristīnes Želves ciklu Atstāstījums – videoprojekts Atstāstījums pirmo reizi tika realizēts 2012. gadā izstādē Survival Kit Tabakas fabrikā, kurā seši dažādi varoņi ar video starpniecību pārstāstīja kādu latviešu literatūras darbu, kas uzrunājis, aizkustinājis, atstājis ietekmi uz katra pasaules skatījumu. „Atstāstījuma” sākotnējā ideja bija mudināt skatītāju izstāties no „straujā dzīves ritma” un atdzīvināt „lēno” grāmatas lasīšanas pieredzi, skaistās latviešu valodas piedzīvojumu – lēni, nesteidzīgi un emocionāli piesātināti, kā arī „reabilitēt” skatītāja apziņā lasīšanas procesa intīmo, personīgo pārdzīvojumu un latviešu literatūras kvalitātes.
„Atstāstījums II” tiek veidots sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, Kultūrkapitāla fondu un Rīgas domi un tiks eksponēts muzeja telpās no 9. līdz 26. oktobrim. Papildu informācija: www.rmm.lv
Foto: Kadrs no video darba. Publicitātes foto
