„Agrāk katrs skatuves mākslinieks, kurš uzlika Pjero masku un dziedāja manas dziesmiņas, tika nodēvēts par manu atdarinātāju. Tagad esmu nolicis malā Pjero masku. Tagad esmu es pats – Aleksandrs Vertinskis – un tagad mani ir ļoti grūti atdarināt... Savās dziesmās es meklēju īpašus vārdus un īpašus motīvus, es tās dziedu ar īpašu noskaņu un katrā dziesmā ielieku spēli par to, ko pats esmu piedzīvojis un pārdzīvojis...” – tā par savas radošās dzīves ceļa posmu reiz izteicies izcilais krievu dziedātājs, dzejnieks, komponists un aktieris Aleksandrs Vertinskis (1889–1957).
Vertinska dzīves ceļš īpašu pagriezienu virpulī nokļuva, kad 1909. gadā viņš pārcēlās no Kijevas uz Maskavu, kur uzstājās nelielos krodziņos. Tur viņš sapazinās ar Vladimiru Majakovski, Marku Šagalu un citiem tā laika dižajiem māksliniekiem un 1913. gadā centās realizēt savu senu ieceri – iestāties Maskavas Dailes teātrī... Eksāmenu pieņēma pats lielais Krievijas teātra korifejs Konstantīns Staņislavskis. Diemžēl Vertinska dikcijā vārgi čaukstošais līdzskanis „r” bija nopietns defekts, lai Dailes teātra studijas durvis paliktu viņam neatvērtas...
Pēc 1917. gada revolūcijas Vertinskis vēl mēģināja pieskaņoties jaunajai varai un pāris gadus sniedza Krievijas dienvidu pilsētās savus koncertus, bet jaunais režīms vairs nebija apvienojams ar mākslinieka sirdsapziņu, un 1919. gadā Vertinskis aizbrauc no Krievijas... Viņš pamet zemi, kuru tik ļoti mīlēja visu mūžu...
Konstantinopole, Rumānija, Polija, Austrija, Vācija, Ungārija, Ēģipte... Jā, un bija turpat 10 gadus viņa iemīļotā Francija un dvēselei tik tuvā Parīze. Pēc tam panākumu virpulis Amerikā... Bija viss – slava, nauda, panākumi, bohēma... Bija lielā zvaigžņu stunda. Bet... Dzimtenes nebija. Savu māju nebija. Bija tikai ceļš un divi čemodāni... Pasaules klaidonis. Bez savas dzimtenes. Bez savas Krievijas.
Šodien atskats uz Aleksandra Vertinska likteni un viņa atstāto māksliniecisko bagāžu saista daudzus teātra mākslas pārstāvjus gan Eiropā, gan Amerikā un Krievijā. Arī Kišiņevas A. Čehova krievu teātra izcilā aktiera Jurija Andrjučenko repertuārā jau no 2006. gada ir muzikālā monoizrāde, kurā aktieris izdzīvo un izdzied Aleksandra Vertinska dzīvi un dziesmas, un pārdomas par laiku, kurā dzīvojam. Pērnā gada oktobrī, kad Rīgā notika 10. Starptautiskais monoizrāžu festivāls „Zvaigzne”, aktieris saņēma augstāko žūrijas un skatītāju novērtējumu – Grand Prix balvu.
Biļetes (Ls 3,– / EUR 4.27) nopērkamas kultūras pils Ziemeļblāzma informācijas centrā un „Biļešu paradīzē”.
Foto: Publicitātes foto