Šogad ar lielu vērienu Latvijā, Krievijā un Ukrainā tiek svinēta izcilā latviešu gleznotāja Jūlija Federa 175. jubileja. Daudzos muzejos tiek rīkotas mākslinieka darbu izstādes, viņam veltītas zinātniskās konferences, lasījumi un tikšanās ar 19. gadsimta mākslas cienītājiem, lai vēlreiz izceltu Jūlija Federa radošā mantojuma nozīmi un nepārejošo vērtību. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atzīmē Jūlija Federa dzimšanas dienu ar klasiķa retrospektīvu, kas no jauna aktualizē viņa māksliniecisko devumu un tā izpēti.
Koknesē dzimušais gleznotājs 19. gadsimta vidū apguva profesionālo izglītību Pēterburgas Mākslas akadēmijā, specializējoties ainavas žanrā, pēc tam pilnveidoja savu meistarību Diseldorfas Mākslas akadēmijas profesora baltvācieša Eižena Dikera darbnīcā un smēlās iespaidus, apceļojot Eiropu – Vāciju, Norvēģiju un Šveici. Sākotnēji darbojies kā zīmēšanas skolotājs un fotogrāfs Jelgavā, kopš 1876. gada mākslinieks lielāko dzīves daļu aizvadīja ārpus Latvijas – Ukrainā un Krievijā. Saiknes ar dzimteni turpinājās, atgriežoties vasaras atpūtā un gleznojot vietējās dabas motīvus, kam pieder būtiska vieta viņa atveidoto ainavu ģeogrāfijā.
„Sarunas muzejā” laikā izstādes kuratores, mākslas zinātnieces Aija Brasliņa un Dr. art. Kristīne Ogle plašāk pastāstīs par gleznotāja personīgās un radošās biogrāfijas interesantākajiem aspektiem, sniedzot raksturojumu ekspozīcijā redzamiem darbiem – dabasskatiem visos gadalaikos un portretiem. Skatītājus gaida dabas varenība un mūžīgais skaistums Jūlija Federa redzējumā, romantiski dramatisks patoss un elēģisks lirisms, kas iemiesots gan episki monumentālās panorāmās, gan kompozīcijās ar konkrētiem ikdienišķiem motīviem, gan intīmos, fragmentāros studijveida darbos. Dokumentāli precīzi un detalizēti fiksēta ainaviskā vide, dzīva interese par plenēra efektiem tuvina mākslinieka gleznas 19.–20. gadsimta mijas lirisko noskaņu ainavu estētikai.
Šī tikšanās ikvienam dod iespēju pavadīt brīvdienas pēcpusdienu īpašā muzeja gaisotnē, baudot Latvijas mākslas „zelta fonda” klasiku. Augsta eiropeiska līmeņa profesionalitāte, individuālā stila pašattīstība, motīvu daudzveidība un gleznieciskās kvalitātes, ko akadēmiķa atstātais mantojums atklāj plašā diapazonā, Latvijas mākslas kopainā iezīmē viņa veikuma unikalitāti, vienlaikus reprezentējot 19. gadsimta cilvēka nesteidzīgo vērojumu un pietāti pret dabu.
Otrā „Saruna muzejā” Jūlija Federa gleznu izstādē notiks 27. oktobrī plkst. 15.00, kad mākslas vēsturniece Edvarda Šmite piedāvās savu stāstījumu par ievērojamo latviešu vecmeistaru, paverot viņa dzīves un daiļrades maz zināmas lappuses. Pasākums notiks krievu valodā.
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem LVL 3,00; skolēniem, studentiem, pensionāriem LVL 1,50).
Izstāde skatāma līdz 10. novembrim.
Foto: Jūlijs Feders. Krīta kalni. Ap 1881. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto (c) Normunds Brasliņš
