Literāro balvu birums, sajūsmināti kritiķi, daudzsološas atsauksmes un secinājums – “2666” jau tagad ir kļuvis par literatūras klasiku, turklāt par klasiku, ko ar baudu lasa gan smalki literatūras gardēži, gan vienkāršie lasītāji. Tie, kas uzgavilēja, pirmo reizi turot rokās latviskoto Džeimsa Džoisa “Ulisu”, tie, kas ar baudu lasījuši G. G. Markesa, G. Grasa, H. L. Borhesa, A. Dēblīna un H. Kortāsara darbus, tie, kurus interesē pasaules literatūras pērles un dimanti – šī ir grāmata, kuru lasīsiet, apspriedīsiet un pārlasīsiet.
““2666” ir viens no tiem monumentiem, kas uzradies uz palikšanu, uzradies, lai stāvētu mūžīgi,” raksta R. Fresāns (El País). “No “2666” nav iespējams aizbēgt, to nav iespējams ignorēt – tas ir paliekošs.” – E. Borova (The New York Observer). “Vēl satraucošāks romāns vairs nav iespējams.” – M. Albata (Frankfurter Rundshau). ““2666” zināmā mērā ir kā bumba ar laika degli. Lai gan jaunpienācējs lielajā literatūrā, tas met spēcīgu ietekmes ēnu. Ir pamatots pieņēmums, ka tuvāko desmit gadu laikā Bolanjo, nevis Markess, būs tas, kuru uzskatīs par izcilāko Latīņamerikas 20. gadsimta rakstnieku,” Raksta Džīts Tajils (Independent).
Šos citātus var turpināt vēl ilgi – katrā valstī, kur izdots romāns “2666”, tas kļuvis par literāru notikumu, un izskatās, ka lasošā publika arī Latvijā novērtēs šo ģeniālo Roberto Bolanjo un tulkotājas Daces Meieres veikumu.
Te rodams itin viss – Eiropas un pasaules XX gadsimta vēsture, maigi un brīžiem arī skarbi ironizējot par politikas un kultūras notikumiem, detektīvlīnija, sarežģītas attiecību nianses starp mīlētājiem un kolēģiem, noslēpumains rakstnieks, maniaks-slepkava, pareģe-feministe, garlaikots žurnālists, četri sparīgi literatūrzinātnieki un vēl, un vēl... Santateresa, mazpilsēta pie ASV robežas tālajā Meksikā, ir vieta, kurā kā mežonīgā, neizbēgamā atvarā saplūst ļaudis no visas pasaules, griezdamies un rotēdami, uzpeldēdami un grimdami, brīžiem aizrijoties savos sapņos, vēlmēs un iedomās: trīs literatūrzinātnieki no Eiropas te mēģina atrast noslēpumainu vācu rakstnieku, jo kāds sacījis, ka viņš manīts Santateresā... Afroamerikāņu reportieris no Ņujorkas ieradies rakstīt par boksa maču, nezināms slepkava (vai slepkavas) jau gadiem pilsētiņā un tās apkaimē nogalina meitenes un jaunas sievietes, veca vārdotāja redz dīvainas zīmes, iemīlējies policijas šerifs auž tīklus, lai notvertu slepkavu, politiķi nemana neko, klusi, bet klātesoši ir arī narkobaroni, te ļaudis satiekas, iemīlas, mirst un atdzimst dzīvei. Un tālā Eiropa ir vieta, kur aizsākušies daudzie stāsti, kuri Meksikas mazpilsētā Santateresā rod piepildījumu vai izdziest, lāgā pat nemanīti...
No spāņu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas programmas Kultūra un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Foto: Publicitātes foto