Kaila ķermeņa tēls atspoguļo cilvēciskās esības humāno pusi, personības patieso dabu un atklāj apslāpēto. Tas ir arī mēraukla skatītāja intelektam un mākslinieka meistarībai, jo vēstījums ir dziļi personisks.
Akta žanra pirmsākumi ir saistāmi ar mākslinieku profesionālās sagatavošanās procesu ar mērķi attēlot ķermeņu proporcijas vai kā uzmetumu topošajam mākslas darbam. Kā patstāvīgs motīvs tas parādījās 15. gs. pateicoties itāļu Renesanses laika gleznotājiem, kas ar akta palīdzību cildināja skaistumu. Mākslinieki ar cilvēka kailķermeņa attēlojumu sāka izteikt priekšstatu par skaisto gan proporciju, gan jūtu pasaulē. Gadsimtu gaitā mainījās kaila ķermeņa izmantošanas iemesli mākslas darbos. Līdztekus dekorativitātei un emocionālu noskaņai radīšanai, tas kļuva par sociālu un politisku instrumentu, paužot kritiku par procesiem sabiedrībā un to ietekmi uz indivīdu. Nepieciešamība ar kaila ķermeņa palīdzību komunicēt ar publiku tieši un nepastarpināti kļuva piederīga laikmetīgai mākslai un pilnībā mainīja žanra statusu. Tas manifestējās ar jaunas estētikas rašanos un līdzšinējo priekšstatu maiņu.
Mūkusalas Mākslas salona izstādē „Kailums” var izsekot žanra attīstības metamorfozēm gadsimta garumā un iepazīties ar vairāk nekā 70 autoru akta kompozīcijām.
Ekspozīciju izstādes kuratore Diāna Barčevska nosacīti sadalījusi trīs daļās – 20. gs. sākuma posms, kurā redzami latviešu mākslas vecmeistaru gleznoti akti – Jaņa Rozentāla, Jāņa Valtera, Kārļa Brencēna, Konrāda Ubāna, Valdemāra Tones u.c.
20. gs. vidus- 50. – 80. gadu laiks, kuru pārstāv Biruta Baumane, Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Edvīns Kalnenieks, Pēteris Postažs u.c.
21. gs sākuma laikmetīgās mākslas akts, kuru veidojuši Leonards Laganovskis, Helēna Heinrihsone, Vilnis Zābers, Rudīte Dreimane, Oļegs Kuļiks, Vladimirs Glušenkovs, Ivars Poikāns, Otto Zitmanis u.c.
Izstādē ietverti arī vīriešu aktu gleznojumi un foto.
Ieeja izstādē bez maksas.
Foto: Leonards Laganovskis „Akts”, 1982, audekls, kartons,94 x 85 cm. Foto (c) Jānis Pipars
