Izrādes centrā ir spēcīga rakstura sieviete – lielas ģimenes māte un kuģu īpašniece Vasa, kura cenšas saturēt kopā gan savu dzimtu, gan uzņēmumu. Režisors galveno lomu uzticējis aktrisei Mārai Mennikai. Kopā ar Feliksu Deiču strādā scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone un kustību konsultants Aigars Apinis.
Felikss Deičs ir režisors, kuram vienmēr ir būtiski, lai ar jaunu lielu lomu aktieris paceltu augstāk sava talanta latiņu. „Ar šo lomu Māra Mennika spers nopietnu soli pretim briedumam – gan sievišķīgam, gan cilvēciskam un aktieriskam,” uzskata režisors. „Vasa ir sarežģīts raksturs. Viņas spēcīgākās ilgas ir mīlēt, saprast un lolot. Taču dzīve, kāda tā ir izveidojusies, pārveidojot arī viņu pašu, prasa pilnīgi pretējo – mīlot savu ģimeni, izdarīt noziegumu. Aktrisei svarīgi atsegt šo dziļo un pretdabisko lūzumu Vasas dabā.”
Visi Vasas bērni, tāpat kā viņas vīrs Sergejs Žeļeznovs (Aigars Vilims) un brālis Prohors Hrapovs (Tālivaldis Lasmanis), ir uz smagas degradācijas robežas. Vedekla Rašele (Inga Siliņa) spēj novērtēt Vasas pūles, taču viņu dzīves mērķi ir pilnīgi dažādi. Mātes patieso būtību jūt tikai jaunākā meita Ludmila (jaunā VDT aktrise Rūta Dišlere), svētā vientiesīte, kas visu saprot ne ar prātu, bet sirdi. Viņa vienīgā apraud Vasu, kad tās sirds vairs neiztur dzīves smagumu un savu nodarījumu bezjēdzību.
Māra Mennika ar Vasas tēlu pāriet citā lomu kategorijā. „Jau ir pierasts, ka man jāspēlē meitenītes vai raksturlomas,” saka aktrise. „Bet te liela un nopietna loma, taču es nevaru teikt, ka tas, ko dara Vasa, man būtu nepazīstams. Ģimene un ikdiena, ko tu velc paralēli teātrim, tas arī ir kaut kas liels. Ļoti liels. Protams, ja režisors nebūtu Felikss Deičs, man būtu daudz vairāk bail. Bet es absolūti viņam ticu, paļaujos uz viņu, man atliek tikai izdarīt.”
Pārējās lomās: Inese Pudža, Ilze Lieckalniņa, Ģirts Rāviņš, Rihards Jakovels, Ilze Pukinska, Terēze Lasmane un Ivars Vanags.
Maksima Gorkija luga „Vasa Žeļeznova” sarakstīta 1910.gadā. Lugai Latvijā nav bijusi pārāk gara skatuves vēsture. To divreiz iestudēja Jelgavas teātrī (1941. un 1946. gadā), titullomu uzticot vēlāk pazīstamajai Valmieras teātra aktrisei Elzai Barūnei. 1977.gadā Liepājas teātrī to uzveda Oļģerts Kroders, bet 2004.gadā – Semjons Losevs Daugavpils teātrī.
Izrāde „Dzimta” arī 19. un 27.oktobrī, 8. un 9. novembrī.
Foto: Publicitātes foto
