Viens no festivāla iedvesmas avotiem ir britu Jaunās ekonomikas fonda (nef) pētījums "Lielās pārmaiņas" (The Great Transition, 2010), kurā fiksēta pasaules ekonomiskā, politiskā un sociālā situācija pēc piedzīvotās finanšu krīzes un apkopotas atziņas alternatīvam attīstības modelim, ņemot vērā vides apdraudējumu, dabas resursu izsīkšanu un sociālo nevienlīdzību. Pētījums apliecina, ka nepārtrauktā patēriņa pieaugumā balstītie biznesa modeļi ir sevi izsmēluši, un piedāvā septiņas idejas, kas varētu padarīt pasaules sabiedrību vienlīdzīgu un taisnīgu, vienlaikus rēķinoties ar ekonomikas sarukšanu. Ideju festivāls "Māksla un ekonomika” būs diskusiju un domu apmaiņas platfoma, kurā, kritiski raugoties uz dominējošo neoliberālisma ideoloģiju, izspēlēt jaunas idejas un alternatīvus modeļus ilgtspējīgai attīstībai, informē Latvijas Jaunā teātra institūta pārstāve Zane Kreicberga. Viens no festivāla māksliniekiem Amunds Šjēlie Svēns par savu izrādi saka: "Šī izrāde ir neliels ieguldījums sabiedrības vajadzībā atgūt ietekmi ekonomikas sfērā. Lai būtu viedoklis, mums ekonomika ir jāsaprot. Mums jāprot atšķirt politiku no dabas likumiem. Mums jāspēj aptvert sakarības starp ekonomiku un ekoloģiju. Mums noderētu intensīvais kurss ekonomikā." Šo atziņu var attiecināt uz visu Ideju festivālu.
Festivāls sāksies 8. novembrī ar LJTI producētu Latvijas mākslinieku pirmizrādi "Pārmaiņu pārbaude". Tas būs stāsts par šovasar veiktu eksperimentu, kad, atstājuši mājās naudu, maksājumu kartes un mobilos telefonus, aktrise Anta Aizupe, dramaturgs Jānis Balodis, scenogrāfe Sintija Jēkabsone, video operators Dainis Juraga un režisors Kārlis Krūmiņš desmit dienas pavadīja laukos Dzelzavas pagastā, simulējot finanšu apokalipses situāciju, kurā naudai būtu zudusi vērtība. Eksperimenta dalībnieki kā vienīgo maiņas līdzekli naudas vietā lietoja savus mākslinieciskos talantus, kurus piedāvāja vietējiem iedzīvotājiem apmaiņā pret pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm. Kā viņiem veicās un kādi ir mākslinieku secinājumi - par to izrādē.
Jaunie režisori Paula Prozoroviča un Viesturs Roziņš 9. un 10. novembrī pirmo reizi izmēģinās sadarbībā ar teksta grupu "Orbīta" veidoto interaktīvo spēli "Diena pēc naftas", kurā simulēs iespējamo nākotnes situāciju, kad pasaulē beigusies nafta. Skatītājiem jeb spēlētājiem būs iespēja praktiski piedalīties pasaules kārtības veidošanā pēc naftas ēras beigām, sekojot spēles noteikumiem, kas prasīs taupīt vai izcīnīt jaunus resursus.
9. novembrī ar priekšlasījumu par pārmaiņām ekonomikā uzstāsies nef vecākais pētnieks Džeimss Mīdvejs (James Meadway), kura darbība ir saistīta ar ekonomisko lejupslīdi un taupības politikas kritiku. Viņa uzrunai sekos diskusija ar vairākiem Latvijas ekonomistiem, lai analizētu nef idejas Latvijas kontekstā.
Festivāla viesizrādes no Beļģijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Norvēģijas, lielākoties veidotas izrādes-lekcijas žanrā. Norvēģu mākslinieks Amunds Šjēlie Svēns, kurš pazīstams Rīgas skatītājiem pēc 2012. gada festivāla Homo Alibi: recycled (izrādes "Norvēģu ceļš" un "Brīvības skaņa"), jaunajā izrādē "Ekonomikas teorija nejēgām" pēta ekonomikas teorētiskos, vēsturiskos, filozofiskos un psiholoģiskos aspektus un to, kā ekonomikas sistēmas retorika atspoguļojas mūsu prātos un medijos. Viņam raksturīga pamatīga tēmas izpēte un asprātīgs, nereti paradoksāls tās izklāsts perfektā vizuālajā un skaņu ainavā. Nīderlandiešu aktrise un režisore Dete Glashuvera uz Rīgu atvedīs divas solo izrādes, kuras stāsta par naudas izcelsmi un ekonomikas funkcionēšanu Rietumu pasaulē un Āfrikā - "NaudaNaudaNauda" un "Dete dodas uz Āfriku". Igauņu multimāksliniece Maike Londa savā izrādē "Desmit ceļojumi uz vietu, kur nekas nenotiek*" (*nosaukums konceptuāli aizgūts no Juhas Valkeapē un Taito Hofrena izrādes, kas viesojās 2011. gada festivālā Homo Novus) dalīsies pusotra gadu ilguša subjektīva pētījuma rezultātos par mākslinieka finansiālas sadarbības (ne)iespējamību ar privāto sektoru. Beļģu rakstnieks un teātra mākslinieks Pīters Debuisers izrādē "Mīts par lielajām pārmaiņām" piedāvās savu un islandiešu antropologa Dr. Halgrimvijalmsona skatījumu uz to, kādi jauni mīti nepieciešami mūsu apziņai, lai sabiedrība mainītos. Britu režisors un dzejnieks Harijs Džailss pieņems skatītājus individuālos 20 minūšu parādu konsultāciju seansos "Mūsu parādi", kuros veiks asprātīgu klienta parādu auditu, runājot ne tikai par finansēm, bet arī par to, ko esam parādā emocionāli, sociāli un ekoloģiski.
Festivāla vakara programma veidota sadarbībā ar Kaņepes kultūras centru un "Kinobizi", un tajā tiks piedāvātas divas dokumentālas filmas un Politiskā karaoke. 9. septembrī būs iespējams noskatīties britu režisores Emīlijas Džeimsas filmu "Rīkojies" (Just Do It), kas "no iekšpuses" stāsta par klimata aktīvistu kustību Lielbritānijā un kuras veidošanā piedalījies Homo Novus 2013 viesmākslinieks the vacuum cleaner. 10. septembrī rādīsim beļģu kinorežisora Manu Riša un britu rakstnieka Patrika Marnhama stāstu par atombumbas izgudrošanu un tās neparedzētajām sekām "Čūskas deja" (Snake Dance). Politiskā karaoke, kuru veido Ģirts Šolis un Andris Kalnozols no apvienības umka.lv, piedāvās skatītājiem dziesmu vietā izpildīt politiķu un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku runas.
Ieejas biļetes un festivāla abonements - Biļešu paradīzē un Latvijas Jaunā teātra institūtā, lekcijas, diskusijas, filmas, spēle un karaoke ir bez maksas.
Festivāla programma, norises laiki un vietas - www.theatre.lv.
Foto: Harija Džailza izrāde „Mūsu parādi”. Publicitātes foto
