Nākotnē ar nosaukumu “Latvijas kods” Latvijas Televīzija (LTV) cer turpināt atbalstīt dokumentālo stāstu veidošanu, kas fiksētu Latvijas dzīvi šodien, kā arī integrētu vēsturi mūsdienās un mūsdienas Latvijas vēsturē, sniedzot māksliniecisku un informatīvu ieguldījumu nākamajām paaudzēm.
Šī gada pavasarī LTV sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu izsludināja dokumentālo īsfilmu konkursu „Latvijai – 95. Latvija šodien”, Latvijas dokumentālistiem radot iespēju veidot stāstus plašai televīzijas skatītāju auditorijai par to, kādi esam šodien – mūsu valsts 95. gadskārtas gadā. No 21 iesniegtā piedāvājuma piecas atbalstītās īsfilmas ne tikai atspoguļo aktualitātes, bet arī fiksē vēstures atstātās pēdas mūsdienās un meklē dziļākas likumsakarības Latvijas procesos.
Režisora un producenta Zigurda Vidiņa dokumentālā filma „Mēstepatās” (Studija 2) ieskicē politisko situāciju okupētajā Latvijā, kad pirms 37 gadiem Imants Ziedonis izveidoja domu biedru grupu ’’Dižkoku atbrīvotāji’’ – DAGi. Tā laika kino materiālos un fotogrāfijās ir iespēja redzēt Imantu Ziedoni un DAGu dalībniekus - Māru Zālīti, Annu Žīguri, Rozi Stiebru, Andri Buiķi, Vitoldu Kucinu un citus, kuri ar šodienas pieredzi vērtē laiku, kad sapnis par Latvijas valsti likās nereāli tāls. „Mēstepatās” atgādina jaunajai paaudzei, ka jebkuros apstākļos ir iespējams darīt pozitīvus darbus savas nācijas un valsts nākotnes vārdā. Filmas orģinālmūzikas komponists ir Mārtiņš Brauns.
Režisors Mārtiņš Grauds sagatavojis dokumentālo stāstu „Tālāk pa Gauju” (SKUBA films), atminoties režisora Kristapa Lindes un operatora Eduarda Krauca 1934. gadā veidoto vienu no pirmajām latviešu skaņu dokumentālajām filmām „Gauja”, kurā dokumentēta Latvija no Gaujas iztekas Alauksta ezera apkaimē līdz upes ietekai Rīgas jūras līcī. Pēc 80 gadiem tapusi jauna filma „Tālāk pa Gauju”, un tās veidotāji atkārto ceļojumu pa upi, vērojot, kāda ir Latvijas realitāte mūsdienās - kas mainījies un kas palicis nemainīgs.
Dokumentālās filmas „Mitrais” (VFS Films) režisors Dainis Kļava par stāsta galveno varoni izraudzījies vienu no pirmajiem Latvijas profesionālajiem dabas inspektoriem – Māri Mitrevicu. Viņa dzīves gājums ir piesātināts „latvieša stāsts” – bēgļa gaitas kara laikā Vācijā, mežsaimnieka studijas atpakaļ Latvijā, plostnieka aroda apgūšana tieši pirms tā likvidēšanas, dabas sargāšana un cīņa ar Padomju nomenklatūras plāniem, ilglaicīgs dabas inspektora arods.
Jaunais režisors Dāvis Kaņepe filmā „Vadātājs” (Mistrus Media) kopā ar operatoru Aigaru Sermūkšu un skaņinieci Aneti Vanagu dodas ceļojumā pa Latviju. 1836 kilometru (Latvijas robežlīnijas) garumā iecerēts veikt maršrutu, kas nav aprakstīts tūrisma ceļvežos, bet ieskicē Latvijas šodienas vaibstus un vēstures nospiedumus. Vērojot politiskās intrigas, ekonomikas brāzmainās pārvērtības, milzīgo skaitu aizceļojošo tautiešu, Latvijas 95. gadskārtas priekšvakarā filmas autori uzskata, ka arī Latvija ir apmaldījusies un tai ir savi vadātāji.
Godalgotie režisori Ivars Zviedris un Inese Kļava, kuri plašu rezonansi izraisīja ar savu darbu „Dokumentālists”, sadarbībā ar dzejnieku Kārli Vērdiņu piedāvās dokumentālo filmu „Štābs Ipiķi” (Anša Epnera studija AVE) par Latvijas tālāko apdzīvoto punktu pie Igaunijas robežas. Filma ir poēma par Ipiķu bērniem un pieaugušajiem - par to, kā viņu dzīves „trajektorijas” ietekmējusi vieta.
Atgādinām, ka konkursa vērtēšanas komisijā darbojās kino un televīzijas nozares profesionāļi - kinorežisors, scenārists un Nacionālās kultūras padomes pārstāvis Valsts Kultūrkapitāla fonda padomē Dāvis Sīmanis, producents, SIA „EgoMedia” valdes priekšsēdētājs Guntis Trekteris, Nacionālā Kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis, LTV Dokumentālo raidījumu nodaļas redaktore Sarmīte Plūme un Latvijas Televīzijas Filmu iepirkšanas nodaļas vadītāja Anna Rozenvalde.
Foto: Kadrs no Mārtiņa Grauda dokumentālās filmas „Tālāk pa Gauju”. Publicitātes foto