Lai rosinātu domu apmaiņu par pasaules kultūras mantojuma daudzveidību un popularizētu latviešu gleznotāja, teorētiķa un pētnieka Voldemāra Matveja (1877–1914) unikālo ieguldījumu ārpus Eiropas kultūru pētniecībā, programmas „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” ietvaros Mākslas muzejā „Rīgas Birža” 2014. gada rudenī ir ieplānota izstāde „Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla”. Ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar topošo izstādi, sniegt ieskatu pasaules kultūru pētniecības vēsturē 20. gadsimta sākumā un raksturot to, cik lielā mērā Matveja teorētiskās atziņas veicināja daudzu kā latviešu, tā krievu avangarda novatorisko mākslinieku izpratni par šo kultūru nozīmi modernās mākslas tālākā attīstībā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko starptautisku zinātnisku konferenci „Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas kultūru pētniecība 20. gs. sākumā”.
Konferences īpašie viesi ir izcili speciālisti – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības partneri, kuri piedalās minētās izstādes sagatavošanā. Referātu par krievu dzejnieka Nikolaja Gumiļova ceļojumu uz Āfriku 1913. gada vasarā nolasīs Vēstures zinātņu doktors Jurijs Čistovs (Юрий Чистов), Pētera I Etnogrāfijas un antropoloģijas muzeja (Kunstkamera) Sanktpēterburgā direktors. Savukārt Branlī muzeja kurators Filips Peltjē (Philippe Peltier), viens no vadošajiem Okeānijas mākslas pētniekiem pasaulē, uzstāsies ar priekšlasījumu par šī reģiona kultūras nozīmi franču sirreālisma mākslinieku daiļradē. Zīmīgi, ka Okeānija atradās arī latviešu mākslinieka Voldemāra Matveja interešu lokā, jo viņš 1913. gada vasarā devās Eiropas vadošo etnogrāfisko muzeju apceļošanā, lai savāktu materiālus saviem pētījumiem un grāmatām par Lieldienu salas un Āfrikas mākslu. Līdz ar to Voldemārs Matvejs bija viens no pirmajiem māksliniekiem-pētniekiem, kurš uzskatīja, ka jaunās, avangarda mākslas pamatu veidošanai noderīga arī citu pasaules kultūras reģionu kreatīvā pieredze.
Konferenci rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.
Aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Ieeja konferencē ir bez maksas.
Konferences programma:
- 11.30–12.00 Dalībnieku reģistrācija
- 12.00–12.10 Konferences atklāšana
- 12.10–12.40 Nākotnes mākslu meklējot. Voldemāra Matveja teorētisko ideju attīstība 20. gs. sākuma etnogrāfijas zinātnes kontekstā. Irēna Bužinska, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta izstāžu kuratore, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija
- 12.40–13.10 Leo Frobeniusa ekspedīciju un zinātnisko teoriju atspoguļojums Voldemāra Matveja (Vladimira Markova) grāmatā „Nēģeru māksla”. Dace Ļaviņa, Dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta Keramikas kolekcijas glabātāja, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija
- 13.10–13.40 Rīgas mākslinieku grupas modernistu pieredze „nēģeru mākslas” atklāšanā 20. gs. 20. gados. Aija Brasliņa, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāja, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, Latvija
- 13.40–14.30 Pusdienu pārtraukums
- 14.30–15.00 Dzejnieks un Muzejs. Par godu simtgadei kopš Nikolaja Gumiļova brauciena uz Āfriku Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja uzdevumā. Dr. hist. Jurijs Čistovs, Pētera I Etnogrāfijas un antropoloģijas muzeja (Kunstkamera) direktors, Sanktpēterburga, Krievija
- 15.00–15.30 Okeānijas māksla un tās saistība ar modernisma virzieniem, Filips Peltjē (Philippe Peltier), Okeānijas nodaļas vecākais kurators, Branlī muzejs, Parīze, Francija
- 15.30–16.00 Īsas debates, konferences darba noslēgums
Konferences valodas: latviešu, krievu, franču (ar tulkojumu uz latviešu valodu). Konferenci organizē un vada Irēna Bužinska.