55. Starptautiskās Venēcijas mākslas izstādes Latvijas nacionālā paviljona North by Northeast organizators kim? Laikmetīgās mākslas centrs 23.oktobrī Birojnīcā organizēja diskusiju nolūkā aktualizēt divus būtiskus jautājumus – vai Latvijas sasniegumiem Venēcijas mākslas biennālē prognozējams turpinājums? un – kā mākslai no Latvijas pievērst starptautisku interesi, uzliekot to uz starptautiskās laikmetīgās mākslas kartes? Diskusijā piedalījās Kultūras ministrijas pārstāvji, projekta atbalstītāji, partnerorganizācijas, kultūras profesionāļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un citi interesenti.
Diskusijas pirmajā daļā tika prezentēti Latvijas paviljona Venēcijas Biennālē mērķi, norise, rezultāti un ieguvumi. Kā redzamākie no tiem minami projekta unikalitāte un jaunievedumi, to vidū sadarbība ar pieredzējušu starptautisku mākslas organizāciju (Art in General, Ņujorka) un izglītības iestādi (Latvijas Mākslas Akadēmija); paviljona centrālā atrašanās vieta Arsenālā, kā arī – rekordliels apmeklējums, kas reizē ar Venēcijas biennāles noslēgumu 24.novembrī pēc iepriekšējām prognozēm sasniegs 200 tūkst. apmeklētāju atzīmi.
Šī gada Latvijas paviljona mākslinieks Krišs Salmanis diskusijas sākumā norādīja: “Mūsu paviljons, gan sekojot konceptuālam “aprēķinam”, gan gluži nejaušu apsvērumu rezultātā, ir izvērties ļoti atbilstošs Latvijas nacionalitātes un unikalitātes prezentēšanai. Tā ir vairāk valsts pārstāvēšana nekā konkrēto autoru pārstāvēšana. Latviskums, kas labā nozīmē „ieēdies” paviljonā”.
Diskusijas turpinājumā tās dalībnieki Ilze Jurkāne, Jānis Zuzāns, Uldis Lielpēters, Līga Marcinkeviča, Daiga Rudzāte un Krišs Salmanis un moderatore - Latvijas paviljona komisāre Zane Čulkstēna aktualizēja jautājumu par Latvijas dalības Venēcijas Biennālē kvalitatīviem turpinājumiem, laikmetīgās mākslas no Latvijas konkursētspēju, redzamību, starptautisko interesi un sadarbību.
Diskusijas dalībnieks – mecenāts Jānis Zuzāns attiecībā uz Paviljona atrašanās vietas jautājumu sniedza sekojošu komentāru: “Šobrīd kā uzdevums numur viens ir vienoties par paviljona atrašanās vietu turpmākajos gados, vēl atrodoties esošajās Arsenāla telpās. Mums ir sava veida pirmpirkuma tiesības, ko nevajadzētu nokavēt.”
Pieskaroties jautājumu lokam par vispārējo kultūrpolitikas situāciju, māksliniece, kritiķe un žurnāla “Studija” galvenā redaktore Līga Marcinkeviča sniedza sekojošu raksturojumu: “Viss notiek, bet saimniecība nav sakārtota, nav stabilas institucionālās vides, kur laikmetīgo mākslu stabili un patstāvīgi rādīt. Nav vietas, kur to veidot. Sanāk tā, ka mums trūkt atpakaļadreses. Venēcijas biennāles ilgtspējības un pēctecības jautājums ir aktuāls jau kopš 1999.gada, kad Latvija pirmo reizi piedalījās Venēcijas biennālē”.
Savukārt Kultūras ministrijas pārstāvis Uldis Lielpēters izcēla sekojošo: “Tas, vai Latvijai vajag piedalīties Biennālē, vairs nav diskutējams jautājums. Venēcijas Biennāle ir būtisks mērķis pēc kā tiekties visai mākslinieku videi, ar kā palīdzību palīdzēt augt, veicināt pašapzināšanās procesu. Būtiska ir sabiedrība iesaiste mākslas stiprināšanā, kā arī nozares nevalstiskā sektora attīstībā.”
Atgādinām, ka 55. starptautiskajā Venēcijas mākslas izstādē, ko Kultūras Ministrijas uzdevumā organizē kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Latviju pārstāv mākslinieki Kaspars Podnieks un Krišs Salmanis.
Projekta kuratoru komandu veido Ņujorkas mākslas telpas Art in General vadītāja Ena Bārlova (Anne Barlow), kuratore Kortnija Fina (Courtenay Finn) un mākslas vēsturniece Alise Tīfentāle. Ekspozīcijā ar nosaukumu North by Northeast (Ziemeļi - Ziemeļaustrumi) izstādīti jauni, īpaši Arsenāla telpai veidoti mākslinieku Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa darbi.
Venēcijas biennāle apskatāma līdz 24.novembrim.
Foto: Publicitātes foto
