Vairāk nekā 700 lappušu biezajā darbā savijas gan psiholoģiskā romāna, gan audzināšanas romāna, pasakas un fantāzijas un pat dzejprozas elementi – šīs nianses iespēju robežās saglabātas arī latviešu tulkojumā, kuru ar iejūtību un, kā pati atzīst, sajūsmu veikusi Zane Rozenberga. Kā uzskata tulkotāja, „Vēja vārds” ir domāts „visiem, kas prot izjust pasakas vilinājumu. Kas mīl sapņot jebkurā vecumā. Kas grib un spēj ieraudzīt brīnumu.”
„Vēja vārds” vislabāk pārdoto grāmatu sarakstu virsotnes iekaroja uzreiz pēc publicēšanas 2007. gadā, un kopš tā laika darba popularitāte ir tikai augusi – tas saņēmis vairākas literārās balvas, tulkots vairāk nekā divdesmit pasaules valodās un, kā atzīst lasītāji, atvēris iztēles burvībai arī to lasītāju sirdis, kuri agrāk fantāzijas žanram metuši līkumu. Ar slavinājumiem nav skopojušies ne kritiķi, pielīdzinot „Vēja vārdu” tādiem slaveniem darbiem kā Dž.R.R. Tolkīna „Gredzenu pavēlnieks”, ne rakstnieki, piemēram, Ursula le Gvina, kura apgalvo: „Tas ir rets un izcils baudījums – sastapt fantāzijas autoru, kurš spēj ne vien rakstīt ar valodas precizitāti, kas ir būtiski svarīga fantāzijas daļa, bet arī ievīt vārdos patiesu mūziku...”
Par ko vēsta „Vēja vārds”? Par jaunu zēnu, vēlāk vīrieti, vārdā Kvouts, kuram ir gan dāvanas mūzikā un maģijā, gan, jāatzīst, visai problemātisks raksturs. Uzaudzis ceļojošu aktieru trupā, noslēpumainā traģēdijā zaudējis vecākus, iemācījies izdzīvot ielu noziedzības pasaulē un par spīti pilnīgai nabadzībai iestājies prestižākajā maģijas universitātē, Kvouts neatlaidīgi meklē – jā, ko gan? Vai tikai piedzīvojumus, vai tikai atriebību savu vecāku slepkavām, vai tikai mīlestību, slavu un varu? Lasītājs ar aizturētu elpu sekos līdzi puiša gaitām, jo katrs šajā varonī saskatīs arī kādu drusciņu sevis. Piedzīvojumi vīsies cits aiz cita, tomēr svarīgāk par visu mums tomēr būs uzzināt atbildes uz jautājumiem, kuriem maz sakara ar romānā aprakstīto maģisko pasauli. Uz jautājumiem par talanta un ģenialitātes cenu, par pieļaujamā robežām un par izšķirošu lēmumu liktenīgumu.
Gatavojot „Vēja vārdu” publicēšanai latviešu valodā, apgādam izdevās sazināties ar romāna autoru Patriku Rotfusu un uzzināt viņa domas gan par romānu, gan fantāzijas žanru kopumā.
„Daudzi cilvēki, kuri nelasa fantāzijas literatūru, īsti nezina, par ko tajā ir runa,” uzskata rakstnieks. „Daļa domā, ka fantāzija ir domāta tikai bērniem. Vai arī: ka fantāzijas romāni mudž no elfiem un rūķiem. Vai: ka visi sižeti vēsta tikai par piedzīvojumiem un pasaules glābšanu. Bet cilvēki, kas lasa daudz fantāzijas literatūras, zina, ka patiesībā fantāzijā galvenais ir izpēte. Reizēm tā ir citas pasaules, piemēram, Tolkīna Viduszemes, izpēte. Reizēm tā ir idejas vai rakstura izpēte. Dažreiz fantāzijas autors meklē atbildi uz jautājumu, piemēram: “Kā būtu, ja vampīri tiešām eksistētu?” ”Vēja vārds” ir tieši tāds romāns. Tam nav centrālā vēstījuma. Ir tikai stāsts, rakstīts ar vēlmi pētīt un, protams, neļaut jums naktīs gulēt,” autors pasmejas.
Piebilstot, ka viņam ļoti paticis latviešu izdevuma vāciņš (to zīmējis mākslinieks Artūrs Bērziņš), rakstnieks lūdz pasveicināt visus latviešu lasītājus – gan tos, kuri jau pazīst mīl fantāzijas žanru, gan tos, kuriem „Vēja vārds” kļūs par pirmo satriecošo atklājumu tajā.
„Vēja vārds” ir pirmā daļa rakstnieka iecerētajā triloģijā „Karaļkāvēja hronika”. Šobrīd apgādā Zvaigzne ABC izdošanai tiek gatavota arī triloģijas otrā daļa „Vieda vīra bailes”.
Patrika Rotfusa mājas lapa: http://www.patrickrothfuss.com/content/index.asp
Rakstnieks par romāna tapšanu, par grāmatu lasīšanu, par fantāzijas literatūru u.c.:
Foto: Publicitātes foto