Programma:
Pirmdiena, 4. novembris
18:00 Mērkaķošanās
Monkey Business, Norman Z. McLeod, 1931
Tā kā Rīgas Laika festivāla simbols ir mērkaķis un visam jānotiek "viegli un bezrūpīgi", komēdija "Mērkaķošanās" ar brāļiem Marksiem galvenajās lomās, liekas, ir pati sevi izvēlējusies par "RL skatās" programma atklāšanas filmu. Festivāls notiek saistībā ar Rīgas Laika 20 gadu jubileju, bet viens no brāļiem Marksiem ir teicis zīmīgus vārdus: "Vīrietis ir tik vecs, cik sieviete, kādu viņš to sajūt."
Lektors - M
20:00 Trešais
The Third Man, Carol Reed, 1949
Maigums un paļāvība, ar kādu iespējams skatīties Kerola Rīda filmu “Trešais” (The Third Man), pārsteidz; lai kādu kinematogrāfisku sasniegumu dēļ “Trešais” tiek uzskatīta par vienu no labākajām angļu filmām vispār, tas vēl nepaskaidro, kāpēc šodien blakus jaunām un citādām kino skatīšanās iemaņām pastāv arī tā, ar kuru skatāmies 1949. gada komēdijtrilleri, kā to dēvē filmas scenārists Greiems Grīns.
Lektors - Uldis Tīrons/Ēriks Klains
Otrdiena, 5. novembris
18:00 Policisti un zagļi
Guardie e ladri, Mario Monicelli, 1951
Lūk, zaglis ved policistu uz cietumu, lai viņu tur iesēdinātu. Šodien gribētos jautāt – Kur ir tādi zagļi?, Kur ir tādi policisti? Filma vēsta par laiku, kas ir vēl tālāk no mums, par to, kurā dzīvoja faraoni. Jā, un kur mūsdienās jūs atradīsiet tik neprātīgi izteiksmīgas fizionomijas, kādas bija dižajām ekrāna ēnām – Toto un Ando Fabrici? Par to nav iespējams nedomāt, skatoties šo filmu, lūk.
Lektors - Aleksandrs Rapaports
Ceturdiena, 7. novembris
19:30 Nozagtās gleznas hipotēze
L'hypothèse du tableau volé, Raoul Ruiz, 1979
Režisora sacelšanās pret literārā sižeta naratīvu kino. Un ko viņš dara? Protams, ekranizē grāmatu. Rauls Ruizs sāka savu karjeru, ekranizējot Pjēra Klosovska divus darbus, pēc tam viņš ķērās pie "Noslēpumu salas" un tad pie Prusta epopejas. Atmiņa, laiks un modernisma pēdas – par to arī būs mans stāsts pirms filmas.
Lektors - Kirils Kobrins
Piektdiena, 8. novembris
17:00 Mana nakts ar Modu
Ma nuit chez Maud, Eric Rohmer, 1969
Filmas notikumi risinās vidēja lielumu pilsētā Francijas vidienē, Klermonferānā 60. gados. Šis ir stāsts par nejaušu tikšanos starp jaunu katoļu inženieri un viņa senu draugu komunistu, kurš uzaicina draugu pavadīt Ziemassvētku vakaru pie kādas šķirtas sievietes, pie Modas. Visas nakts garumā visi trīs runā par laulībām, reliģiju, morāli un par 17. gadsimta franču filozofa Blēza Paskāla tekstiem. Pēc pieciem gadiem viņi tiekas vēlreiz: strīdi, banalitātes, nopietni spriedumi par mīlestību un nāvi – šī filma notver svarīgo mūsu apsēstībā ar tām abām visikdienišķākajā un visfilozofiskākajā veidā.
Lektors - Annija Koena Solala
20:00 Brīvības spoks
Le fantôme de la liberté, Luis Buñuel, 1974
“Brīvības rēgs” ir Luisa Bunjuela priekšpēdējā filma, veidota tajā viņa daiļrades posmā, kad režisors no vienkārša Eiropas kino klasiķa jau ir kļuvis par “viedo sirmgalvi”. Nosaukums ietver ironisku atsauci uz Marksa piesaukto komunisma rēgu, kurš klīst pa Eiropu: iespējams, brīvība nejaušības nosacītā pasaulē ir tikpat rēgaina, cik komunisms. Taču līdzās šim filozofiskajam jautājumam Bunjuels savā “sirreālistiskajā komēdijā” graciozi kā ar putna spārnu aizķer virkni citu tēmu – katolicisms un seksualitāte, sociālie protesti un incests, pēcnāves dzīve un sadomazohisms. Lielisks, daudzslāņains mākslas darbs, kurš ir sagādājis daudz galvassāpju vēlākajiem kritiķiem un kinozinātniekiem – kas mums ar to būtu jāsaprot?
Lektors - Ivars Ījabs
Sestdiena, 9. novembris
12:00 Eņģeļu māte Joanna
Matka Joanna od aniolów, Jerzy Kawalerowicz, 1961
Lai gan režisors Ježijs Kavaļerovičs pēc izcelsmes ir armēnis, „Eņģeļu māte Joanna” ir ļoti katoliska, pētot ticības un iekāres sadursmi. Tā aptuveni turpina stāstu par zīmīgo Lodunas lietu 17. gadsimta Francijā, kad katoļu priestera Urbāna Grandjē atraidīta ursuliešu mūķene Žanna apvainoja to melnajā maģijā, sātanismā un vesela sieviešu klostera pavešanā, par ko Grandjē arī tika sadedzināts. Filmas piedāvātais turpinājums kļūst par šīs kārdināšanas drāmas otro cēlienu, kad pēc laika uz to pašu klosteri tiek nosūtīts tēvs Surins, lai izmeklētu neskaidros Grandjē lietas apstākļus. Sadursme ar māti Joannu – priestera cīņa par labo starp seksuālām alkām, dēmonisku apsēstību un baznīcas dogmām – izrādās viņa vissmagākais „krusta ceļš”, bet skatītājiem tas draud ar kādas pavisam apslēptas psiholoģijas atklāšanos. Bez tam filma dzīvo melnbaltā pasaulē ar īpatnēju nosacītību un vides noslēpumainību, kas padara to par izsmalcinātu mākslas darbu.
Lektors - Dāvis Sīmanis
15:00 Vilkumuižas jaunkundzes
Panny z Wilka, Andrzej Wajda, 1979
Andžeja Vajdas 1979. gada filma “Vilkmuižas jaunkundzes” ir par bezcerīgu vīrieša mēģinājumu sasniegt sievietes, izmantojot pagātnes jūtas, bet galu galā izrādās, ka Viktors vispār nespēj piedalīties neviena cilvēka pasaulē, un tur nelīdz ne drauga nāve, ne sievietes mīlestība.
Lektors - Uldis Tīrons
18:15 Manas vakariņas ar Andrē
My Dinner with Andre, Louis Malle, 1981
"Manas vakariņas ar Andrē" ir viena no neparastākajām filmām manā kinoskatītāja biogrāfijā. Es nezinu nevienu citu filmu, kurā gandrīz divu stundu gara saruna starp diviem cilvēkiem – tātad maksimāli nekinematogrāfisks materiāls – ir pārvērsta par intensīvu kinopiedzīvojumu. Šajā ziņā filmas režisors Luijs Mals ir paveicis neiespējamo – piešķīris kinematogrāfisku jēgu retam notikumam, reālai sarunai. Taču šīs sarunas realitāte nav dokumentāla realitāte, tā ir poētiska, teatrāla realitāte, saskarsmē ar kuru iespējams noticēt nopietnas sarunas iespējai starp cilvēkiem. Sarunbiedrus šajā filmā tēlo viens no izcilākajiem amerikāņu teātra režisoriem Andrē Gregorijs un viens no pazīstamākajiem un dīvainākajiem amerikāņu dramaturgiem, filmas idejas un sākotnējā scenārija autors Voliss Šons (ilggadīgā The New Yorker galvenā redaktora Viljama Šona dēls). Reiz pazīstamajam amerikāņu kinokritiķim Rodžeram Ībertam jautāja, vai viņš var nosaukt kādu filmu, kas ir pilnībā brīva no klišejām. Pēc neilgām pārdomām viņš teica: "Manas vakariņas ar Andrē".
Ievadlekcijā tiks demonstrēts fragments no Rīgas Laika intervijas ar filmas idejas autoru Volisu Šonu.
Lektors - Arnis Rītups
Svētdiena, 10. novembris
11:30 Dzirnavas un krusts
The Mill and the Cross, Lech Majewski, 2011
Leha Majevska filmu „Dzirnavas un krusts” iedvesmojusi Pītera Brēhela Vecākā (1525–1569) glezna „Ceļš uz Golgātu” (1564). Scenārija pamatā ir mākslas zinātnieka Maikla Frānsisa Gibsona tāda paša nosaukuma eseja. Tas ir tehniski sarežģītu, bet jutekliski ļoti iedarbīgu elementu kopums, balstīts jaunajās CG tehnoloģijās un izmantojot 3D efektus – to varētu nosaukt par gleznošanu ar kameru. Protams, arī izcilais aktieru darbs: Rutgers Hauers Brēhela lomā, Šarlote Remplinga un Maikls Jorks. Aizsākums filmai meklējams mākslinieka video darbu ciklā „Brēhela svīta”, kas radīta no 2007. līdz 2010. gadam, pirmo reizi izstādīta Luvras muzejā Parīzē un 54. Venēcijas biennālē.
Lektors - Vita Birzaka
14:00 Spēles laiks
Playtime, Jacques Tati, 1967
Kad cilvēki dzīvo bezpersoniskos, stikla būriem līdzīgos namos un par vienīgo indivīda funkciju kļūst sociālā loma, tad dzīves intimitāte vairs nav iespējama, un civilizācija ir nolemta bojāejai. Vienīgais glābiņš ir ironija un smiekli – tieši to piedāvā Žaks Tatī filmā „Spēles laiks”.
Lektors - Viktors Freibergs
17:00 Šapito šovs
Шапито-шоу, Сергей Лобан, 2011
Ja neskaita ģeniālo scenāriju un pasakaino filmēšanas laukumu Krimas pludmalē, filmas galvenā veiksme ir īpatņu kaleidoskops: kurlmēmie, geji, nūģi, dzērāji, Coja dubultnieks, Pjotrs Mamonovs un citi, kas pieņemti darbā par aktieriem (lai gan nepamet sajūta, ka tie visi ir režisora draugi), precīza žanra sajūta (lai gan nosaukt šo žanru vārdā es neņemos, tas ir kaut kāds jaunais kabarē un realitātes šovs) un kaut kur sagādātas naudas (šī nu reiz izskatās pēc lielbudžeta filmas, kas filmēta vairākus gadus) piešķirtā grūti noslēpjamā brīvības sajūta. Reti sastopamā nekomerciālā filma, kas aizkustina, smīdina, liek domāt, aizrauj un ne uz brīdi nerada neērtības sajūtu.
Lektors - Ilmārs Šlāpins
Visas filmas orģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā austiņās
Biļešu cena - Ls 3. Internetā - http://www.bezrindas.lv Ls 2.60. Abonements 5 filmām – Ls 10, abonements 10 filmām – Ls 15.
Foto: „Dzirnavas un krusts”. Publicitātes foto
