Visos laikos gan mākslas vēsturniekus, gan publiku interesējusi mākslinieku privātā dzīve. Šī zinātkāre ir īpaši liela, ja mākslinieki ir pāris, kā tas bija Romana Sutas (1896–1944) un Aleksandras Beļcovas (1892–1981) gadījumā. Romans Suta – neordināra, vitāla personība, ekspansīva rakstura cilvēks – bija no tiem, kuri ir pārliecināti par savu izcilību un talantu. Aleksandra Beļcova, liekas, ir pilnīgs viņa pretstats – atturīga, smalka, vienmēr tiecās pēc harmonijas un vienmēr šaubījās par savām radošajām spējām. Tāpēc, šķiet, ir diezgan saprotami, kāpēc Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē bija daudz dažādu pārbaudījumu un emocionālu satricinājumu. Viņi nevarēja mierīgi dzīvot kopā, bet nespēja arī palikt viens bez otra. Abu daiļradei šī savienība noteikti bija veiksmīga, tomēr reizēm sagādātie „sirdsēsti” un nogurums no ģimenes dzīves grūtībām kļuva par nopietnu izaicinājumu gan Romanam, gan Aleksandrai…
„Saruna muzejā” kopā ar izstādes „Mīlas četrstūris” kuratori, mākslas zinātnieci Dr. art. Nataļju Jevsejevu būs ne tikai stāsts par Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas personīgās dzīves mazāk zināmajām detaļām. Šī tikšanās piedāvā retu iespēju tuvāk iepazīt to abu mākslinieku daiļrades daļu, kura tā vai citādi ir saistīta ar šiem biogrāfijas faktiem. Piemēram, viens no izstādes eksponātiem ir Romana Sutas Dailes teātra aktrisei Benitai Ozoliņai (1903–1984) adresētās vēstules, kurās viņš izklāsta savas jūtas un rakstīto bagātīgi ilustrē ar izteiksmīgiem zīmējumiem. Romana sirdsdraudzene parādās arī viņa 1930. gadu gleznojumos. Un ne tikai. Benitas vārds redzams vienā no Sutas pazīstamākajiem pašportretiem – tušas zīmējumā „Pašportrets dekorāciju darbnīcā” (1929). Tajā mākslinieks sevi attēlo pie molberta ar kādu gleznu, uz kuras apakšrāmja skatītājs var izlasīt vārdu „Benita”.
Aleksandra Beļcova vīra aizraušanās uztvēra ar aristokrātisku mieru. Tomēr drīz pēc Romana aiziešanas no ģimenes arī viņai liktenis sagādājis pārsteigumu – tikšanos ar spāņu arhitektu, tobrīd Madrides Prado muzeja direktora vietnieku Roberto Fernandesu Balbuenu (Roberto Fernández Balbuena; 1890–1966), kura galantajam šarmam un izcilajam intelektam viņa nespēja pretoties. 1938. gada septembrī viņi kopā brauca uz Stokholmu, kur pavadīja aptuveni mēnesi. No šī ceļojuma māksliniece atveda vairākus albumus ar pilsētas ainavām, Stokholmas parkos un zoodārzā zīmētajām skicēm, vēl nezinot, ka tā bija pēdējā reize, kad viņa redzēja savu spāņu draugu. Roberto Balbuenu Aleksandra vairākkārt zīmēja un gleznoja, daži portreti tapuši pēc atmiņām. Kaut ko no šiem darbiem būs iespējams redzēt arī „Sarunas muzejā” laikā.
Otrā tikšanās izstādē „Mīlas četrstūris” notiks 23. novembrī plkst. 15.00, kad izstādes kuratore Nataļja Jevsejeva, šoreiz jau krievu valodā, stāstīs par delikātām peripetijām Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas privātajā dzīvē.
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem LVL 1,50 / EUR 2,13; skolēniem, studentiem, pensionāriem LVL 0,50 / EUR 0,71).
Izstāde skatāma līdz 2014. gada 12. janvārim.
Plašāk par izstādi lasiet LNMM mājaslapā: http://www.lnmm.lv/lv/sbm/info/visit/exhibition/2013/love-quadrangle/.
Foto: Aleksandra Beļcova un Romans Suta Jūrmalā. 1930. gadu 1. puse. Papīrs, fotogrāfija. Publicitātes foto
