Šogad festivālā Latviju pārstāvēja „Zudušo laiku citējot” (Latvijas Nacionālais teātris , režisore Ināra Slucka) un „Klaidoņa lūgšana” (Valmieras drāmas teātris, režisors Varis Brasla), kā arī ārpus konkursa programmā - „Nacionālās attīstības plāns” („Dirty Deal Teatro”, režisors Valters Sīlis), kas tika ļoti atzinīgi novērtēta. Konkursa ietvaros Lietuvu pārstāvēja izrādes „Baltais līķauts” (Nacionālais Kauņas drāmas teātris, režisors Jonas Jurašas) un „Limits” (”Menu spaustuve”, režisors Tadas Montrimas), Igauniju - „Ķēdes gals” (Tallinas teātris, režisors Priit Voigemast) un „Karjera” ( Vainemuinas teātris, režisors Uku Uusbergs). Festivāla izrādes vērtēja starptautiska žūrija, no Latvijas tajā darbojās Valda Čakare, Igaunijas – Peeter Raudsepp, Lietuvas – Edgars Klivis, Batkrievijas - Oļegas Žiugždas, Krievijas (Pēterburgas) - Oksana Kušliajeva.
Baltijas mūsdienu drāmas festivāls veicina regulāru sadarbību starp Baltijas reģiona valstīm, dodot iespēju iepazīt katras valsts teātra darba metodes un attīstības tendences orģināldramaturģijas jomā gan teātra mākslas profesionāļiem, gan plašākam interesentu lokam.
„Festivāls ir satikšanās, iepazīšanās, savu un arī citu spēju apzināšanās, arī jaunu sadarbības kontaktu dibināšana. Baltijas teātru festivālam šogad īpašu auru piešķīra atjaunotais Kauņas dramatiskais teātris (pirms gada tas ieguvis arī Nacionālā teātra nosaukumu), labā organizētība un spēles laukumu kompaktums. Harizmātisks festivāla direktors, viņš arī Kauņas teātra aktieris un direktors Jegidijs Stanciks. Kauņas teātris jau risina pārrunas ar latviešu režisoriem par kopējiem iestudējumiem,” stāsta Latvijas Radioteātra producente Alda Briede. „Lai gan balvas ir simboliskas, tomēr valstu pārstāvjiem, festivāla dalībniekiem tās ir nozīmīgas, un žūrija strādā ļoti atbildīgi, Latviju šogad pārstāvēja teātra kritiķe profesore Valda Čakare, kura par festivāla galvenajām tēmām atzīst mūsdienu dzīves absurda atklāsmes un vēsturiskās reminiscences. Latvijas teātru iestudējumi ļoti labi iekļāvās kopējā programmā.”
„Noslēdzot trešo Baltijas Teātra festivāla loku, lietuvieši deva negaidīti spēcīgu impulsu nākošā pacelšanai jaunā kvalitātē. Pasākuma pārcelšana no Paņevežas, kur Lietuva to rīkoja iepiekšējās divas reizes, uz Kauņu gan organizatorikajā, gan attieksmes ziņā izskatījās pēc draudzīga izaicinājuma abām pārējām dalībvalstīm. Nupat renovētajā, bet nebūt vēl ne pabeigtajā Nacionālajā Kauņas Drāmas teātrī patlaban darbojas septiņi dažāda lieluma moderni aprīkoti spēles laukumi, kas dod iespēju atrast piemērotu skatuvi teju vai visu formātu izrādēm. Piedevām vēl tas viss atrodas viena kvartāla robežās. Apbrīnojami, ko šajā krīzes laikā spēj panākt cilvēki, kas izprot kultūras vērtību un nozīmi sabiedrības dzīvē. Arī gaisā jau labu laiku virmojošā doma par festivāla paplašināšanu ar jaunām Baltijas jūrai pieguļošām dalībvalstīm, liekas, nupat ir vistuvāk tam punktam, lai varētu uzsākt tās nesteidzīgu realizāciju. Nākošajā gadā ir mūsu kārta stāties rīkotāju godā, desmitais jubilejas festivāls notiks Eiropas kultūras galvaspilsētā Rīgā un tā mums ir lieliska izdevība, kuru nevajadzētu palaist garām un par kuru, saliekot galvas kopā, ir jāsāk domāt jau šodien,” stāsta žurnālists Normunds Akots.
„Kas attiecas uz šī gada Kauņas festivāla izrādēm, tad jāteic, ka mākslinieciskā līmeņa atšķirības nemaz nebija tik lielas un arī tēmu loks vietām savdabīgi sasaucās. Mēs varbūt tikai nedaudz kļūdījāmies izvēlē, jo mums ir tendence pārāk paļauties uz pašmāju emocionālo kontekstu, kuram starptautiskas žūrijas acīs nav liela vērtība. Igauņu teātra šoreiz iegūto balvu lielais klāsts, atklāti sakot, ir loģiskas sekas tai “nacionālās dramaturģijas attīstības programmai”, kuru viņi uzsāka gadus piecpadsmit atpakaļ. Un vēl arī vidējās un jaunākās paaudzes spēcīgāko režisoru ieinteresētībai, lai šī dramaturģija būtu ieraugāma uz skatuves. Pie mums kustība šajā virzienā pamazām sāk iegūt cerīgas aprises, vienkārši tā ir vairāk jāstimulē un visādi jāatbalsta,” rezumā žurnālists.
Noslēguma ceremonijā tika pasniegtas sešas balvas: Labākais mūzikas autors – Linas Rimšas (Nacionālais Kauņas drāmas teātris), Labākais dramaturgs – Paavo Piik, Labākais scenogrāfs – Mario Undusk, Labākā aktrise – Evelīna Voigemast (Tallinas teātris), Labākais aktieris – Roberts Annus (Vanemuinas teātris) un Žūrijas balva par eksperimentu - izrādei „Karjera”.
Nākamgad Baltijas teātra festivāls notiks Latvijā.