Režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas dokumentālā filma par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību - „Pēdējā tempļa hronikas”, ir stāsts par cilvēku un cīņu par viņa radošo ideju realizēšanu, bet pats svarīgākais – par vienas celtnes – jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas – likteni. Ar poētisku minimālismu filma izseko jaunās ēkas būvniecībai: no pirmsākumiem vēl tukšā un pamestā būvbedrē līdz pat daudzkārt apspriestajam pabeigtās Gaismas pils siluetam. Vērojot un vizuālā simfonijā sakārtojot celtniecības darbu, filmas veidotāji būvlaukumā ir saskatījuši mitoloģisku un rituālu kārtību, tādējādi radot asociācijas ar augstāko garīgo celtņu – tempļu – būvniecību agrāk vēsturē.
Kā, atsaucoties uz amerikāņu arhitektu Lūisu Kānu, izsakās filmas režisors Dāvis Sīmanis: „Izcilas celtnes sākas ar neizmērāmo, top izmērāmajā, bet tās jānobeidz atkal neizmērāmajā”. Bibliotēkas celtniecība ataino Latvijas realitāti. Divdesmit gadus pēc pirmajām skicēm, tā beidzot ieguvusi reālu veidolu un kļuvusi par neatņemamu Pārdaugavas silueta sastāvdaļu.
Filma caur pašas ēkas un divu varoņu – galvenā arhitekta un ceļamkrāna operatores – portretējumu atklāj mūžīgo konfliktu starp lielu ideju diženumu un nenovēršami sekojošo simbolisko upurēšanu, lai tās realizētu.
Filmas tapšanā piedalījušies: režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, skaņu operators Normunds Kļaviņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs un komponists Voldemārs Johansons. Filmas uzņemšanā tika izmantota speciāla kino uzņemšanas tehnika, kā arī augstas izšķirtspējas kameras, lai skatītājiem redzamais rezultāts uz ekrāna pilnībā atbilstu bibliotēkas būvniecības vērienam.
Dāvja Sīmaņa un operatora Andreja Rudzāta veidotā filma “Pēdējā tempļa hronikas” 2013. gada Viļņas dokumentālo filmu festivālā saņēma konkursa galveno Grand Prix godalgu.
No 1. novembra kinoteātrī „Kino Bize”.
Foto: Publicitātes foto
