Ieraugot sievieti tradicionālajā muslimu tērpā, kas sedz sievietes augumu no galvas līdz kājām un skatam atstāj vien acis, rietumnieki reti reaģē vienaldzīgi. Bieži pirmās izjūtas ir šoks, žēlums, naidīgums, riebums un pat bailes. Taču kas īsti slēpjas aiz šīs sievietes plīvura, kāda patiesībā ir viņas dzīve un kā viņas sapņi un cerības atšķiras no mūsējiem? Vai viņas jūtas apspiestas un vēlas tikt "atbrīvotas"?
1998. gadā grāmatas autore Naima Roberta, tolaik 21 gadu veca moderna eiropiete, Londonas Universitātes studente, dodas uz Ēģipti. Tur viņa sastop muslimu sievietes ar galvassegām, un meiteni tas šokē. Kad Naima kādai skaistai ēģiptietei jautā, kāpēc viņa izvēlējusies apsegt savu skaistumu, šī sieviete atbild: "Gribu, lai par mani spriež pēc tā, ko es saku un daru, nevis pēc tā, kā izskatos." Šī atbilde raisa Naimā pārdomas, un, atgriezusies Londonā, viņa sāk lasīt Korānu, pētīt islāmu un islāmisko likumu. Vēlāk viņa pievēršas islāmam, pieņemot ticības apliecību šahādu: "Es apliecinu, ka nav nekā un neviena cita pielūgsmes cienīga kā vien Dievs un ka Muhammads ir Dieva vēstnesis."
Pretēji Rietumos tik izplatītajam stereotipam par "nabaga apspiestajām sievietēm islāmā", Naima atklāj, ka, nomainot rietumniecisko apģērbu uz muslimu sievietēm raksturīgo ietērpu, jūtas brīvāk. Par viņu vairs nespriež pēc ārējā izskata vien, un viņai nav jāizmanto izskats, lai iegūtu varu pār vīriešiem. Drīz vien jaunā sieviete kļūst pašpaļāvīgāka un drosmīgāka. Turpmākajos gados viņa sastop daudzas sievietes, kas vai nu dzimušas islāmā, vai pieņēmušas šo reliģiju apzinātā vecumā. Naima dalās viņu priekos, bēdās un pārdomās par dažādiem islāmiskās dzīves aspektiem. Kādā brīdī viņa saprot, ka pasaulei ir jādzird šo sieviešu stāsts, un saraksta grāmatu "No manu māsu lūpām".
Grāmatā muslimu sievietes atklāti stāsta par visdažādākajiem tematiem - vecāku slēgtajām laulībām, sejas un ķermeņa apklāšanu, izglītību, pakļautību, laulību un mātes lomu islāmticīgas sievietes dzīvē. Stāstījumā atklājas dzīvas un sirsnīgas māsības portrets, kas ne tuvu nav tāds, kā mēs, rietumnieki, esam paraduši domāt.
Kāda islāmā konvertējusies sieviete reiz teikusi - daudzi uzskata, ka muslimu vīrieši jau sen atņēmuši mums balsi, tāpēc šie ļaudis pat negrasās mūsos ieklausīties... - Jā, šī grāmata ir zināms izaicinājums - vai spēsim ieklausīties citādajā? Taču... varbūt šis "citādais" nemaz nav tik citāds?
Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Laila Brence, Latvijas muslimu aprindās zināma tulkotāja, kas sniegusi daudzas intervijas Latvijas presē. Laila Brence kopā ar vīru un bērniem dzīvo Karači Pakistānā, un strādā par vecāko redaktori islāmiskas ievirzes ģimenes žurnālā Hiba. Respektējot tulkotājas vēlmi, darbā saglabāta latviešu lasītājam neierastāka, taču oriģinālajai izrunai tuvāka islāma terminu transkripcija.
Naima B. Roberta dzimusi skota un zulu ģimenē Līdsā Anglijā un uzaugusi Zimbabvē. Ar izcilību beigusi Londonas Universitāti. Sarakstījusi vairākas balvas ieguvušas bērnu grāmatas un jauniešu romānus. Viņas atklātā un patiesā autobiogrāfiskā grāmata "No manu māsu lūpām" guvusi plašu Lielbritānijas lasītāju atsaucību. Uzziniet vairāk mājaslapā http://naimabrobert.co.uk
Foto: Publicitātes foto