Filma tiks demonstrēta, atzīmējot režisora 65. jubileju, pirms seansa tikšanās ar autoru, informē muzeja pārstāve Līva Pētersone.
„Cilvēka dienas”, 1989, 35mm, krāsaina, 160`, Rīgas kinostudija
Režisors Jevgēņijs Paškēvičs, scenārija autors Sergejs Solovjovs, operators Dāvis Sīmanis sen., mākslinieks Vasilijs Mass. Lomās: Ļubomirs Laucāvičs, Vitālijs Skvorkins, Ludmila Maksakova, Natālija Lapina, Olga Šepicka, Fjodors Korotja, Gaļina Strutinskaja, Oļģerts Dunkers, Ludmila Bezuglaja-Škelko, Vladimirs Lobanovs, Valentīna Jegorenkova, Aleksandrs Jestrins, Olga Beļajeva, Uldis Dumpis.
Filma veidota pēc rakstnieka Andreja Bitova darbu motīviem. Tās centrā ir galvenā varoņa – Alekseja Infantjeva iekšējā pasaule – dzīves uztvere, jūtas, sapņi. Notikumi, kas atainoti caur šī tēla dvēseles prizmu, iezīmē ne tikai paša Infantjeva biogrāfijas būtiskos pagriezienus, bet raksturo arī mūsu sabiedrības dzīves svarīgākos mirkļus 1954.-1955., 1967. un 1988. gadā.
Filma ir radikāli atšķirīga no klasiskā kino tradīcijas un raksturo modernisma iezīmju ienākšanu Latvijas kino. Tā bija savam laikam netipiska filma, kura neiekļāvās un arī neguva viennozīmīgu kolēģu atbalstu Rīgas kinostudijā. Filmā īpaša nozīme operatora Dāvja Sīmaņa sen. rokrakstam, jo „Cilvēka dienas“ ir izteikti vizuāls darbs. Kā filmas tapšanas laikā to raksturoja D. Sīmanis sen.: „Grūti formulēt, par ko būs šis „nestāsts“. Bet tam noteikti jābūt kino – netradicionālam, bez groda sižeta –, kurā svarīgākais ir nevis „kas notiek“, bet „kā notiek“.“
1990.gadu sākumā filma tikusi izrādīta daudzos starptautiskos kinofestivālos un skatēs, tostarp Panorāmas sadaļā Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā, Sietlas kinofestivālā ASV, Hārvardas kinoarhīvā u.c.
Jevgēņijs Paškēvičs (1948) ir viens no īpašākajiem savas paaudzes kinorežisoriem. Kaut nedaudzu filmu autors, kino vidē pazīstams ar principialitāti un nepiekāpību, spējīgs strādāt gadiem un realizēt savu ideju tā, kā iecerējis, nevis tā, kā apstākļi spiež vai ļauj. Darbu Rīgas kinostudijā uzsāk 1969. gadā, sākumā kā režisora asistents, vēlāk – kā dokumentālo un spēlfilmu scenārists un režisors. Pirmo dokumentālo filmu „Bezdelīgas skrējiens” (1973) uzņem kopā ar operatoru Juri Podnieku. Ar laiku par latviešu dokumentālā kino klasiku kļuvusi filma „Garā diena“ (1981), kuru savulaik neakceptēja Rīgas kinostudijas vadība.
Strādājot Rīgas kinostudijā, Paškēvičs piedalījies 2 dokumentālo filmu un 36 dokumentālo filmu tapšanā, bijis scenārija autors 11 spēles un dokumentālajām filmām.
Kaut gan izglītību ieguvis kā dokumentālā kino režisors, pēc grūtībām ar filmas „Garā diena“ pieņemšanu kinostudijā Paškēvičš iegūst spēlfilmu režisora kvalifikāciju. Pirmā pilnmetrāžas spēlfilma ir „Cilvēka dienas” (1989).
Paškēviča grandiozākais un ambiciozākais projekts, filma „Golfa straume zem ledus kalna” (2012) tapa 12 gadu periodā 6 dažādās valstīs. Filma saņēma balvu kā „Labākā spēlfilma” 25. nacionālajā kinofestivālā „Lielais Kristaps”, tika demonstrēta nozīmīgos starptautiskos kinofestivālos.
Filmogrāfija:
- Golfa straume zem ledus kalna (2012)
- Cilvēka dienas (1989)
- Variācijas par tēmu... (1987)
- Infanti (1984)
- Garā diena (1981)
- Noveles pa telefonu (PL Nr. 20/21) (1978)
- Impresijas (1975)
- Ziemas daba (1975)
- Bezdelīgas skrējiens (1973)
Seanss notiek LKA Rīgas Kino muzejā ceturtdien, 7. novembrī plkst. 18:00.
Ieeja – 1,00Ls, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem un kino profesionāļiem – bez maksas.
Foto: Kadrs no filmas „Cilvēka dienas” (1989), fotogrāfs Jānis Buls, foto no RKM krājuma