Izstādi iekārtojusi Pēterburgas mākslas zinātniece Inna Udovičenko un latviešu mākslas zinātniece Sarmīte Sīle. Izstādē būs pieejams arī darbu katalogs ar I.Udovicenko izvēlētiem tekstiem par mīlestību un apraksts par Kubas mākslu, ko veidojusi Sarmīte Sīle.
Mīlestība. Vīrietis un Sieviete. Nāve. Sāpes. Sarunas ar visaugstāko. Mūžsenas tēmas. Tikpat vecas kā pasaule. Katrs laiks, mākslinieks tās risina savā valodā, interpretē, izejot no saviem uzskatiem, amata prasmes.
Ticība. Cerība. Mīlestība. Cik liela un dziļa ir ticība Dievam vai tikai Mīlestībai. Vai Cerība, tiešām mirst pēdējā. Kas svarīgāks - Miesa vai Dvēsele? Vai tiešām mēs esam nemirstīgi. Kas mūs sagaida pēc Nāves? Un vai Nāve vispār ir? Uz šiem jautājumiem atbildes meklējuši visos laikos.
Savu stāstu, savus meklējumus un atradumus, un atbildes uz jautājumiem izstādē galerijā „Pegazs” mēģina atklāt jaunais Kubas mākslinieks Italo Rene Eksposito. Katolis, kura dzīslās, tāpat kā daudzu viņa tautiešu, rit asiņu kokteilis. Italo skatījums uz Kristu ir divējāds. Viņš tic dievišķajam, bet māksliniekam tuvāks šķiet ar zemi saistītais.
Italo Eksposito darbi, profesionāli pēc formas, atklāj autora bērnišķīgo naivumu satura izklāstā. Autors pārzina pasaules mākslas vēsturi un ļauj ieraudzīt tos periodus un priekštečus, kas kūmās stāvējuši. Bet tajā pašā laikā viņš ir pietiekoši savdabīgs un interesants kā mākslinieks ar savu rokrakstu.
Mēs ticam, ceram, mīlam. Mēs esam Dieva bērni un kā jau bērni bieži esam nepaklausīgi, kļūdāmies, sagādājam vecākiem pārdzīvojumus, sāpes sev. Bet sāpes ir mācība, pat attīrīšanās. Signāls padomāt un izdarīt secinājumus. Par to runā mākslinieks, arī par to, cik skaists ir cilvēks, skaists ir ķermenis, cik nevainīgi tīra var būt dvēsele. Viņš runā arī par uzupurēšanos. Tikai atklāts paliek jautājums, vai tumsā, kas ietin trauslo gaismu, iespējams saglabāt, nosargāt un turpināt radīt atkal un atkal.
Foto: Publicitātes foto