Galerijā Istabā 18. novembris būs īpaša diena – līdz Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu tiks svinēta izstādes atklāšana. Izstāde „Patriots” ir stāsts par vienu no daudzajiem šodien mazpazīstamajiem latviešu māksliniekiem un par vienu no mums – Latvijas patriotiem, vēsta galerijas vadītāja Linda Lūse.
Mākslinieks Aleksandrs Lagimovs (1903-1990) par spīti tam, ka liktenis bija ne īpaši labvēlīgs, ražīgi strādāja grafikā un glezniecībā. Šobrīd tuvinieku rūpīgi glabātie mākslinieka darbi zināmi vien dažiem mākslas speciālistiem.
Ekspozīcijā galerijā Istaba redzami dažādos gados tapuši darbi, kuri atspoguļo mākslinieka interesi par Latvijas dabu, vēsturi, cilvēkiem un daiļrades pēdējos gados dominējošo interesi par cilvēka ķermeni un caur stāstošu tēlojumu atklātajām tā nozīmes dimensijām. Īpaši jāmin ar patriotiski naivu jūsmu piesātinātā glezna “Baltija”, kurā tēlota nomocītā nabaga Latvija. Pliknis ar Latvijas lauku ziedu pušķīti rokās, dzintara aproci, kā liecību par ilgo eksistenci pie Dzintarjūras un trīs zvaigznēm diadēmā, kuras simbolizē daudz cietušās Tēvzemes vienotību cīņā pret varmākām. Vienlaikus viņa ir ieinteresēta Baltijas vienotībā, jo ne velti matu lentas ir latviešu, igauņu un lietuviešu nacionālo karogu krāsās. Fonā uzgleznotā stārķa ligzda optimistiski vēsta par tautas turpinājumu
"A.Lagimovs dzimis Jelgavā, bērnībā dzīvojis Ventspilī, bēgļu gaitās Pirmā pasaules kara laikā nokļuvis Samarā (Krievija), bet pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Rīgā un mūža nogalē Lielupē. No 1928.gada viņš divpadsmit gadus studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. Visilgāk - Riharda Zariņa grafikas meistardarbnīcā. Pēc apcietināšanas 1944. gadā viņš vienā arestantu kolonā ar Latvijas Centrālās padomes biedriem nokļuva Štuthofas koncentrācijas nometnē Vācijā. Nometnē piedzīvotais attēlots nelielos ekspresīvos tušas zīmējumos. Pēc atgriešanās no nacistu ieslodzījuma pār mākslinieku gulās aizdomu ēna un viņam nekādi neizdevās veiksmīgi iekļauties Rīgas mākslas dzīvē. Laikā, kad mākslā daudz ko noteica ideoloģijas diktēti apsvērumi, viņš gleznoja liriskas Latvijas un Rīgas ainavas. Grafikas lapās, ar īpaši jūtamu latviešu klasiskās grafikas mākslas garu, blakus ainavām liela vieta ir fantāzijas piesātinātām batālijām par senlatviešu cīņām. Ikdienā mākslinieks vadīja tēlotājas mākslas studiju “Spektrs” un strādāja kombināta ”Māksla”, tā saucamajā, portretu cehā. Šķiet, ka šeit gleznotajos portretos kultivētais ikoniskais sociālistiskais reālisms atstāja negribētu iespaidu mākslinieka radošajos darbos. Dzīves laikā sarīkotas sešas personālizstādes. Pirmā - 1943. gadā Zintas salonā.
Augšminēto biogrāfijas faktu un neviendabīgā snieguma dēļ A.Lagimovam nekādi neizdevās integrēties okupētās Latvijas mākslas dzīvē. Darbus regulāri noraidīja izstāžu žūrijas. Tāpat kā iesniegumus, lai iestātos LPSR Mākslinieku savienībā. Mākslinieka mūža izskaņa sakrita ar trešo atmodu un astoņdesmito gadu beigās uzgleznotās vairākas gleznas visnotaļ naivi simboliski attēlo to, kā mēs toreiz uztvērām pasauli un domājām,” raksta mākslas zinātnieks Aivars Leitis. Šobrīd tas sakrīt ar Tautas frontes dibināšanas apaļo jubileju un tādēļ ir pienācis brīdis, lai skatītājus iepazīstinātu ar nelielu A. Lagimova daiļrades daļu.
Izstādes atklāšanā piedalīsies rokgrupa Inokentijs Mārpls, kuras līderis Dambis (Raimonds Lagimovs) ir mākslinieka Aleksandra Lagimova mazdēls.
Izstāde Istabā skatāma līdz 30. novembrim.
Foto: Aleksandrs Lagimovs “Baltija”. Publicitātes foto
