Vai latvieši un ebreji bija galvenie komunistiskā totalitārisma un PSRS izveides vaininieki? Vai latviešu virsnieku Sarkanajā armijā skaitliski bija vairāk nekā tā laika neatkarīgās Latvijas bruņotajos spēkos? Vai Jānis Rudzutaks reāli varēja kļūt par PSRS vadītāju Josifa Staļina vietā? Vai Staļina veiktās represijas latviešus skāra īpaši? Šie un daudzi citi jautājumi, kas saistīti ar latviešu izcelsmes politiķu un militārpersonu darbību Padomju Savienībā 20. gadsimta 20.-30. gados, nodarbina ne vienu vien vēstures interesenta prātu.
Grāmatā ”Latvieši PSRS varas virsotnēs” stāstīts par ievērojamākajiem latviešu darboņiem bijušajā Padomju Savienībā, par viņu ilūzijām un traģisko likteni staļinisko represiju dzirnās. Vēsturnieku Vitālija Šaldas, Ērika Jēkabsona, Toma Ķikuta un Jāņa Riekstiņa sagatavotajās Jāņa Rudzutaka, Jukuma Vācieša, brāļu Mežlauku un Roberta Eihes portretu skicēs, kā arī apcerēs par laikmetu un vidi, kurā šie un citi latvieši padomju impērijā darbojās, apkopots bagātīgs faktu materiāls un mēģināts rast atbildi uz historiogrāfijā līdz šim nepietiekami iztirzātiem jautājumiem. Skaudra patiesība ir tāda, ka vieni un tie paši cilvēki nereti bija ekstrēmisma veidotāji un īstenotāji un arī tā upuri.
Autoru tekstu papildina daudzas retas fotogrāfijas un minēto apmēram tūkstoš personu anotēts rādītājs. Šie daudzie uzvārdi un tiem pievienotie dzīves gadi, cik nu tos dažādos uzziņu avotos izdevies noskaidrot, uzskatāmi parāda, ka grāmatā apkopotais materiāls ir stāsts ne tikai par atsevišķu padomju lielvalsts varas virsotnē nonākušajiem, bet arī par daudziem citiem latviešiem staļiniskajā Padomju Savienībā. Un tā ir veselas paaudzes biogrāfijas daļa. Tā kā grāmata domāta plašam lasītāju lokam, lai atvieglotu orientēšanos vēsturiskajā materiālā, tās nobeigumā pievienots arī neliels glosārijs.
Grāmatā „Latvijas neatkarības karš 1918.- 1920.” hronoloģiskā secībā un koncentrēti (85 lpp.) aplūkoti notikumi Latvijas teritorijā 1918.- 1920. gadā, kas noveda pie neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanās. J. Ciganova grāmata šobrīd ir sevišķi aktuāla, jo Latvijas neatkarības kara notikumi paliek arvien tālāk pagātnē, šie notikumi mūsdienās nereti tiek mitoloģizēti vai saprasti primitīvi kā „latviešu cīņa pret krieviem un vāciešiem”.
Latviešu tautas dzīvē bijuši nozīmīgi mirkļi, kuri kardināli mainījuši tās vēstures plūdumu. Par tiem runāja un runās vel daudzas paaudzes. Ilgs un sarežģīts bija mūsu valsts tapšanas ceļš. Latvijas valsts dibināšana bija izcils notikums – pirmo reizi latviešu tautas vēsturē tai radās iespēja izveidot savu valsti. Bet brīvība vēl bija jāizcīna smagās kaujās.
Latvija, tāpat kā citas Austrumeiropas jaunās nacionālās valstis, savu neatkarību izcīnīja ļoti sarežģītos politiskos apstākļos. Sabruka Vācijas un Krievijas impērijas, Baltijas reģionā darbojās visdažādākie militārie spēki: Dzelzs divīzija, vācu Landesvērs, Krievijas lielinieku Sarkanā armija, krievu baltgvardi, dažādi avantūristi, topošās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas armijas. Situācijas mainījās tik strauji, ka ne tikai šodienas interesentam grūti to visu aptvert, bet pat daudzi laikabiedri šos gadus atcerējās kā “juku laikus”.
Grāmatas lasītājam - vidusskolēniem, studentiem, karavīriem būs iespēja šos notikumus „salikt pa plauktiņiem”, uzzināt, kas bija un par ko cīnījās vācbaltiešu Landesvērs, vācu Dzelzs divīzija, Ziemeļlatvijas brigāde, Kalpaka bataljons, britu flote u. c.
Foto: Publicitātes foto