Visi līdzekļi labi cīņā par vietu uz zemes, kurā haotizētā sabiedrības struktūra spiež meklēt glābiņu, tiecoties pēc brīvības no atbildības, vientulības vai kolektīvās apziņas.
Labais tonis bieži vien liedz ielūkoties “aiz aizkariem” jeb otra privātajā dzīvē, tomēr veids, kādā sniedzam un lasām, informāciju ir krasi mainījies. Apmierināt notrulināto kāri pēc baudām, nav grūtību, jo ārišķības un tieksme pēc uzmanības kļuvušas par publisko grēksūdzi - bet nav garantijas, ka atlaidīs.
Dainu skapja durtiņu un tumšā priekšskara slēptas, izstādē dus mūsdienu tautas fokloras un cilvēka identitātes meklējumu arhivālijas - bijušā Saeimas spīkera cietumnieka lirika, saldsērīgs sektantu saiets svētdienas pēcpusdienā un iepazīšanās sludinājumos ietverto fantāziju kolorīts.
Mērķtiecīgi atlasītie sižeti veido struktūras, kurās teorija sastopas ar praksi. Mūžīgos ideālu meklējumus, tiekšanos pēc augstāka spēka apzināšanas un alkas tapt mīlētam konfrontē izmisums, gadījuma sakari un māņu līderi.
Izstāde veido kopainu, kas plešas no sakrālās līdz pat dzīvnieciskajai idejai par cilvēku, kurš kā spožas gaismas apdullināts cenšas atgūt spēju redzēt.
Ivars Drulle izglītojies Latvijas Mākslas akadēmijā, Humbolta universitātē un Montanas universitātē ASV, ieguvis "Civitella Ranieri" fonda balvu, pateicoties kurai strādājis vienā no prestižākajām mākslas rezidencēm pasaulē Umbrijā, Itālijā.
Par savu iepriekšējo izstādi galerijā Alma “Balstīts uz patiesiem notikumiem” (2011) Drulle tika nominēts Purvīša balvas 2013 finālam, sevi pierādot kā meistaru, kurš uztaustījis sabiedrības nervu un spēj to interpretēt artistiskā spoguļattēlā.
Šā gada otrajā ceturksnī Cēsu mākslas festivāla ietvaros par darbu “Un tomēr viņi visi ir savienoti”, izvirzīts Purvīša balvai 2015.
2012 gadā piedalījies "Beaufort 04" triennālē , pasaules mēroga mākslas notikumā, kurā iesaistīti tādi mākslas grandi, kā Anišs Kapūrs, Antonijs Gormlijs, Ajs Vejvejs, Iļja Kabakovs, Luīze Buržuā, Jans Fabre, Jannis Kunnelis, Džeims Plensa, Bernars Vene.
Drulles darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kolekcijā.
Foto: Publicitātes foto
