Izstādes nosaukums nav izvēlēts nejauši, proti, izstādītās gleznas tiešām ir bez rāmjiem, kas liecina par to, ka redzamie darbi gandrīz nekad nav tikuši eksponēti. Arī visa gleznotāja atstātā māksla savā ziņā ir "bez rāmjiem", jo savas dzīves laikā gleznotājs nebija ērts mākslinieks pastāvošajai iekārtai. Viņš neizpildīja attiecīgā laika pieprasītos mākslas standartus.
"Autora kaislīgā daba, temperaments atklājas te zibenīgos, te aprautos, te līganos otas rakstos, kas brīžiem var šķist haotiski un tādejādi tuvojas abstraktajai glezniecībai, lai gan par tādu nekļūst nekad, tā viņu pat īsti neinteresē. Svarīgāk viņam ir krāsās un ritmos, gleznu uzbūvē un otas vai paletes naža pieskārienos audeklam atklāt tā brīža emocionālās pārdzīvojumus, iekšējo nemieru un slēptākās domas. Neraugoties uz likteņa sarežģītajiem pagriezieniem, tumšā krāsa nedominē viņa paletē. Daudzveidīgi sarkanie, dzeltenie, zaļie un zilie toņi, nervozie otas vilcieni stāsta par tā brīža izjūtu dramatismu, garīgām kolīzijām.
Viļņa Eglīša mākslā sastopamies ar ļoti vīrišķīgu mākslinieku, kura gleznās atspoguļojas viņa šķietami mazliet bravurīgā, bet patiesībā ārkārtīgi jūtīgā un trauslā dvēseles dzīve.
Dzimtajā Liepājā vēl pašā zēnībā, kas ritēja kara apstākļos, liktenīga šķemba savainoja viņa labo roku. Spītībā viņš iemācījās ar kreiso roku rakstīt un zīmēt tik prasmīgi, ka viņš iestājās un beidza Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1972.gadā arī Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu.
Spītībā Vilnis Eglītis cīnījās arīdzan par savu rokrakstu mākslā. Viņa gleznas nevar sajaukt ar citu kolēģu darbiem. Tiesa gan, viņš strādāja tradicionālos žanros – ainavā, aktā, klusajā dabā un portretā, taču viņa gleznu krāsu valoda, pigmentu uzliciens ir nesajaucams," par gleznotāju saka mākslas zinātnieks Māris Brancis.
Paralēli galerijas izstādei Vilnim Eglītim veltīta ekspozīcija ir skatāma arī Grāmatu Namā "Valters un Rapa".
Izstāde būs apskatāma no 22.novembra līdz 14.decembrim.