Krājuma sastādītāju mērķis ir uzsvērt dzimtes studiju daudzšķautņainību – šie jautājumi atspoguļoti no vēsturiskās, literatūrzinātnes, teoloģijas un reliģijpētniecības, socioloģijas, psiholoģijas un mītu pētniecības aspektiem, tādējādi ļaujot lasītājam iedziļināties jau zināmajā, kā arī dodot iespēju paplašināt diskusiju par dzimtes studiju jautājumu pētniecību Latvijā. Gan labi pazīstami, gan jauni Latvijas zinātnieki no dažādām nozarēm raksta par šādām tēmām:
- Latviešu sieviete un “filozofiskais gadsimts”: ieskats apgaismības laika latviešu laicīgajā literatūrā dzimtes studiju aspektā
- Dzimtes lomas pionieru organizācijā Padomju Latvijā 20. gs. četrdesmitajos un piecdesmitajos gados
- Autobiogrāfiskā „Es” konstruēšanas stratēģijas latviešu sieviešu modernajā prozā (Regīnas Ezeras teksta „Viss par sievieti un šis tas arī par vīrieti, jeb pieci stāsti par suģestiju” (1976) pamatā)
- Zilās identitātes naratīvs postpadomju Latvijā: sociālie aspekti
- Dzimtes vienlīdzības konstruēšanas psiholoģiskie aspekti grāmatā „Diena, kad Rūta bija Rihards un Kārlis bija Karlīna”
- Lielā pirmmāte un tās mūsdienu projekcijas: Latvijas piemērs
- Prostitūtas tēls kā dievišķā reprezentants Žorža Bataja Divinus Deus
Grāmatas sastādītāji: Dr. art. Deniss Hanovs (Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāte, Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas institūts), Dr. theol. Ilze Jansone (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte) un Dr. philol. Kārlis Vērdiņš (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts). Krājums izdots ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.