Kā katru gadu, festivāls pulcēs gan Latvijā zināmus dažādu paaudžu rakstniekus, gan jaunos autorus un ārzemju viesus, iepazīstinot ar nesen tapušiem un vēl nepublicētiem prozas darbiem un tulkojumiem, informē Latvijas Literatūras centra pārstāvji.
Kā ierasts, festivālā tiks rīkoti publiski lasījumi, darbu autoriem iejūtoties izpildītāju lomā un gūstot pirmos nepastarpinātos iespaidus no klausītāju puses. Katru priekšnesumu vērtēs gan nozares profesionāļu, gan alternatīvā žūrija, veiksmīgāko jaundarbu autoriem festivāla noslēgumā piešķirot balvas.
Paralēli pasākumiem galvaspilsētā jau ceturto gadu Prozas lasījumi notiks arī Ventspilī, dodot iespēju reģionālā konkursa laureātiem lasīt savus darbus arī Rīgā. „Kurzemes prozas lasījumu 2013”, kas tiek rīkoti sadarbībā ar Ventspils bibliotēku, konkursā tika aicināti piedalīties Kurzemes autori, kuri raksta prozu, un dalībniekus noteica konkursa žūrija. Lasījumi norisināsies 30. novembrī Ventspilī un to uzvarētājs piedalīsies „Prozas lasījumi” pasākumos Rīgā.
Ikgadējā literatūras festivāla „Prozas lasījumi” ieskaņas vakars ļaus daļai literatūras interesentu atgriezties kādreizējā literatūras lasījumu vidē – Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī Brīvības ielā 38, kur visi tiek aicināti pulcēties otrdien, 3. decembrī, plkst. 18.00 uz Andreju vakaru Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī. Tieši šeit dzima agrīnie „Prozas lasījumi”, kuros, gadiem ejot, piedalījās kupls autoru loks: Zigmunds Skujiņš, Alberts Bels, Miervaldis Birze un daudzi citi. Šoreiz ar saviem īsprozas darbiem uzstāsies pieci jaunie autori: Jānis Timošenko, Rolands Virks, Edīte Paule, Agnese Gusarova un Jānis Valks. Ieskaņas vakara laikā pieminēsim arī nesen mūžībā aizgājušo rakstnieku Andreju Dripi, kurš pirms 33 gadiem A. Upīša memoriālajā dzīvoklī arīdzan lasījis savus darbus.
Turpinot festivāla ieskaņas pasākumu programmu, izdevniecība „Dienas Grāmata” sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā aicina uz tikšanos ar rakstnieku Maiklu Mirollu viņa romāna „Berlīne” latviskā izdevuma atvēršanas svētkos otrdien, 3. decembrī plkst. 18.00 „Dienas” ēkā Mūkusalas ielā 15. Kanādiešu rakstnieks Maikls Mirolla dzimis Itālijā, dzīvo Toronto. Viņa darbiem, romāniem, stāstiem, dzejai, lugām, scenārijiem, raksturīgs ļoti emocionāls, intensīvs vēstījums, kas drosmīgi tiecas pētīt dvēseles slēptākos nostūrus. Grāmatu no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs. Maikls Mirolla arīdzan viesojas festivālā kā izdevējs – viņš vada grāmatu apgādu „Guernica Editions”, kas Kanādā izdevis Edvīna Raupa dzejas izlasi un Noras Ikstenas stāstu krājumu „Dzīves stāsti”.
Šogad līdzās Prozas lasījumu konkursam notiks vairāki festivāla viesu pasākumi.
Jau ceturtdien, 5. decembrī, plkst. 21.00 Kaņepes Kultūras centrā notiks starptautiskās īsprozas tulkošanas darbnīcas noslēgums. Projektā, kas ilgst no 29. novembra līdz 6. decembrim, piedalīsies seši jaunie autori: Jaroslavs Rumpli (Jaroslav Rumpli, Slovākija), Alba Dedeu (Alba Dedeu, Katalānija), Vilis Kasims (Latvija), Jāps Krols (Jaap Krol, Nīderlande), Jana Šrāmkova (Jana Šrámkové, Čehija). Katrs, izmantojot angļu valodu kā starpniekvalodu, tulkos pārējo dalībnieku stāstus savā dzimtajā valodā. Darbnīca veidota kopā ar starptautisko literatūras sadarbības tīklu „Literatūra pāri robežām” (Literature Across Frontiers). Muzikālās intermēdijas: Oskars Račevskis (klavieres) un Kārlis Vanags (saksofons).
Piektdien, 6. decembrī, plkst. 10.30 sadarbībā ar LU Humanitāro zinātņu fakultāti literatūrzinātnieks Pauls Daija aicinās uz sarunu vairākus festivāla viesautorus par tēmu „What does it mean to write in European?” („Ko nozīmē rakstīt Eiropas valodā?”) – kā līdz ar pakāpenisku nacionālo robežu šķērsošanu mēs kļūstam ne vien par lieciniekiem jaunas globālas kultūras identitātes tapšanai, bet arī par dalībniekiem šajā procesā. Sarunā piedalīsies grāmatas „Eiropas literatūras vēsture. Hrestomātija” izdevuma franču valodā redkolēģijas pārstāvis prof. Gijs Fontēns (Guy Fontaine, Francija), rakstnieks un žurnālists Sarfrazs Manzūrs (Sarfraz Manzoor, Lielbritānija), tulkotājs un rakstnieks Hrists Asteriū (Christos Asteriou, Grieķija). Pasākuma notiks angļu valodā. Norises vieta – LU Humanitāro Zinātņu fakultāte Visvalža ielā 4a.
Lielākais viesu pasākums – „Vai literatūra raksturo mūsdienu Eiropas identitāti? Diskusija un viesu vakars” – notiks piektdienas, 6. decembra, pievakarē kino „Splendid Palace” Velvju zālē, Elizabetes ielā 61. Plkst. 16.00 sāksies diskusija, kas aicinās ikvienu interesentu uz neformālu sarunu, lai mēģinātu skaidrot Eiropas identitāti caur Eiropas literatūras mantojumu, uzzināt viedokļus par literatūras eiropeiskuma nozīmi, veicinot izglītības pasākumus, mēģināt apstiprināt jēdziena „Eiropas literatūra” eksistenci, kā arī no jauna formulējot redzējumu par Eiropas nākotni. Iedvesma tēmai gūta šā gada pavasarī „Jāņa Rozes apgādā” izdotajā grāmatā „Eiropas literatūras vēsture. Hrestomātija”. Diskusijā piedalīsies viens no grāmatas redaktoriem prof. Gijs Fontēns, filozofs un rakstnieks Kristians Brants (Christian Brandt, Somija), starptautiskā literatūras sadarbības tīkla „Literatūra pāri robežām” direktore Aleksandra Buhlere (Alexandra Büchler, Lielbritānija) un dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš (Latvija). Diskusija notiks angļu un franču valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
Savukārt vakara izskaņā plkst. 19.00 sāksies viesautoru lasījumi. Savus darbus literatūras cienītāju vērtējumam nodos Sarfrazs Manzūrs (Lielbritānija), Kristians Brants (Somija), Mirko Bonē (Mirko Bonné, Vācija), Hrists Asteriu (Grieķija), Pervīna Nuralijeva (Pervin Nuraliyeva, Azerbaidžāna) un Maikls Mirolla (Michael Mirolla, Kanāda, Itālija). Pasākuma moderatore Adriāna Roze, par muzikālām intermēdijām rūpēsies diskžokejs Kārlis Krustojums.
6. decembra pasākumi notiek sadarbībā ar Eiropas Savienības nacionālo kultūras institūtu tīklu EUNIC Latvia (www.eunic-online.eu/latvia), kurā apvienojušies Britu padome Latvijā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Francijas institūts Latvijā, Dānijas Kultūras institūts, Gētes institūts Rīgā un Grieķijas vēstniecība Rīgā sadarbībā ar Grieķijas Kultūras un sporta ministriju.
Ar pilnu festivāla „Prozas lasījumi 2013” programmu un dalībniekiem nedēļas nogalē varēs iepazīties mājas lapā www.prozaslasijumi.lv, kā arī festivāla vietnēs sociālajos tīklos facebook.com/ProzasLasijumi un twitter.com/ProzasLasijumi.
Kopš idejas pirmsākumiem 1995. gadā festivāls „Prozas lasījumi” laika gaitā kļuvis par radošu tikšanās vietu autoriem un lasītājiem, kā arī nozīmīgu atskaites punktu pašmāju rakstniecībā, ļaujot apzināties nozares nepārtrauktu attīstību un aktualitāti Latvijas kultūrtelpā.
Festivālu „Prozas lasījumi 2013” organizē Latvijas Literatūras centrs ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Foto: Publicitātes foto
