Fotoakcijas „Viena diena Latvijā” darbu ekspozīcija

Izstāde atspoguļo salīdzinoši pavisam nelielu daļu no darbiem, kas tapa pērnā gada 31.augustā, kopskatā tie ir ap pus miljonu. Taču noteiktu priekšstatu par to, kas tad īsti notiek Latvijā, izstāde sniedz.

Līdzās tagadējo Latviju atspoguļojošiem fotodarbiem, te redzami arī pirms 20 gadiem tapušie un, iespējams, laika distances, nostalģisku atmiņu vai kā cita dēļ, tie piesaista vairāk. Mūsdienu krāsainība un melnbaltā klasika. Lai man piedod jaunās izstādes dalībnieki, bet paliek iespaids, ka reti, kurš no viņu radītajiem darbiem liekams vienā „svara kategorijā” ar tolaik radītajiem.

Kas gan var stāvēt līdzās šedevriem ar bērnudāznieku „podiņtupētāju” rindu, vai ainu, kur ārsts zem rokas pavada uz operāciju galdu pacientu, un, gala galā, kā punkts uz i, arī latviešu sievietes etalons – sieviete, kam nav par grūtu arī kartupeļu maisu plecos uzvelt... Līdzās šiem, man ainas, piemēram, ar operas direktoru tukšo krēslu rindu vidū liekas vismaz nepietiekams.

Kaut attiecīgi savietoti attēli rada interesantas attiecības – padomju laika gastronoma tukšās saldētavas un garlaikota pārdevēja un pretstatā tam mūsdienu lielveikala kņada. Lauku ainavas ar nosacīti poētisku nemainību. Varbūt tikai mazliet skumjākas šobrīd.

Plānots, ka fotodarbi vēlāk apceļos Eiropu, Ameriku un vasaras olimpisko spēļu laikā viesotos arī Ķīnā. Patlaban tiek gatavots arī fotoalbums, lai apkopotu interesantākos akcijā tapušos darbus.