Dīvaināku pārīti par Vilu Treinoru un Lūisu Klārku ir grūti iedomāties. Lūisa ir mazpilsētas spindzele, meitēns ar hotentota cienīgu gaumi un paskarbu valodu. Viņa valkā dzeltenmelni svītrotas lapseņu zeķbikses, zaļas satīna kurpītes, kas “atgādina leprekonu transvestītu”, un vizuļotus šortus. Vils ir investīciju baņķieris. Viņa pasaulē cilvēki runā pieklājīgi, ģērbjas atturīgi un kārto darījumus, kuros iesaistīti daudzu valstu uzņēmumi, bet līgumu summas līdzvērtīgas nelielas valsts gada budžetam.
Vils un Lūisa iepazīstas brīdī, kas nav iepriecinošs nevienam no viņiem: Vils pēc smaga negadījuma ir paralizēts invalīds ratiņkrēslā, bet Lūisa tikko zaudējusi darbu. Slimnieka kopšana meitenei šķiet saistošāka par darbu tuvējā putnu fabrikā, un tā nu Lūisa ierodas Vila smalkajā namā. Drīz noskaidrojas, ka Lūisai te paredzēti pavisam citi pienākumi. Viņi kopā apmeklē Vila bijušās draudzenes kāzas, peldas okeānā un pastaigājas labirintā. Viņi kļūst par draugiem un uztic viens otram savus noslēpumus. Taču jaukos brīžus draud aptumšot Vila stūrgalvīgā vēlme pašam kontrolēt visu, kas ar viņu notiek un notiks...
“Šī grāmata ir īsta kā pati dzīve!” saka lasītājas daudzās pasaules valstīs. Un paradoksāli, bet šim “meiteņu romānam” ir daudz lasītāju vīriešu. Viens no viņiem, Linge Munks, vietnē goodreads.com raksta: “Ņemot vērā, ka lielākoties par šo romānu izteikušās sievietes un autore lepojas ar balvām romantisko romānu kategorijā, jebkuram vīrietim pirmatnējais pašsaglabāšanās instinkts neļauj skarties klāt šai grāmatai. Man nācās cīnīties pašam ar sevi, lai ķertos pie lasīšanas. Tas nav romantisks romāns! Tas ir spoži un patiesi uzrakstīts darbs par eitanāziju, kura lieliskums slēpjas tanī, ka autorei, izmantojot jūtu līniju, izdevies to uzrakstīt cilvēciski saprotami, nevis kā politisku komentāru. “Pirms atkal tiksimies” ir saistošs, domāšanu provocējošs romāns. Labākais, ko šogad esmu lasījis.”
“Šis ir stāsts par diviem cilvēkiem, kuriem droši vien nemaz nevajadzēja satikties, kuri sākumā pat nepatika viens otram, līdz pamazām atskārta, ka ir atraduši vienīgo cilvēku pasaulē, kas spēj viņus patiesi saprast,” saka romāna galvenā varone Lūisa Vilam. Šis ir mīlasstāsts, kurš pēc izlasīšanas paliek atmiņā dienām ilgi – jo autore ir atradusi īstos vārdus, ar kādiem to izstāstīt.
No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.
Foto: Publicitātes foto