Šķiršanās procesa laikā Vils nonāk savas 10 gadus vecās meitas jautājumu krustugunīs par laiku pirms viņš bija precējies. Maija vēlas zināt, kā viņas vecāki iepazinās un iemīlējās.Vila stāsts sākas 1992.gadā, kad viņš - jauns ideālists ierodas Ņujorkā, lai strādātu pie Bila Klintona priekšvēlēšanu kampaņas, pamazām iepazīst politikas "virtuvi" un piedzīvo romantiskas attiecības ar trim visai atšķirīga rakstura sievietēm, kurām Vils savā stāstā izmaina vārdus. Maijai nākas minēt, kuru no trim sievietēm viņas tēvs beigu beigās apprecēja? Vai viņas māte ir Vila koledžas gadu draudzene vārdā Emīlija? Varbūt viņa sena draudzene un uzticības persona Eiprila? Vai tomēr gaisīgā, bet ambiciozā žurnāliste Sammera? Maija cenšas salikt kopā tēva romantisko attiecību puzli. Savukārt Vils saprot, ka stāsts ar laimīgām beigām vēl ir iespējams.
Recenzija:
Romantiskās komēdijas pēdējā laikā, manuprāt, izcēlušās ar sevišķu bezgaumību un ideju trūkumu. Prātā nāk "Manas melleņu naktis", "P.S. Es tevi mīlu" vai, piemēram, "27 kleitas”. Saprotama lieta, ka žanrs "romantiskā komēdija" uzliek pienākumu izmantot labi zināmas formulas un no tā nevar izvairīties, ja filma ir producēta konkrētai auditorijai un tās mērķis ir radīt konkrētu efektu. Nav noslēpums, ka romantika ir ejoša prece visos iespējamajos formātos un vainot tikai šo filmu veidotājus būtu tas pats, kā novelt visu vainu uz cigarešu kompāniju par savu smēķēšanas vājību. Šajā ķēdītē ir vairāki posmi tā teikt. Tomēr cept šāda veida filmas kā pankūkas vienu pēc otras un būtībā atkārtot vienu un to pašu neskaitāmās variācijās ir mazliet tā kā par daudz. Tāpēc, ja reiz uzpeld kāda romantiku sološa kinolente, kurā no desmit minējumiem par to, kas notiks tālāk pēc piecām minūtēm, piepildās septiņi, tad tas jau ir gluži labs rādītājs.
Režisora Adam Brooks "Noteikti, varbūt" uz pēdējā laika „ziepju burbuļu” kino fona atstāj kaut necik pieklājīgu iespaidu, jo filmas veidotāji ierasto stāstu un ierastos motīvus ir kaut mazliet atsvaidzinājuši un papūlējušies nopulēt produktu, ko citi darboņi iegrūž tirgus aprites rīklē bez liekām pārdomām un atskata par paveikto. Vismaz sižeta struktūra priekš romantiskās komēdijas likās kaut kas svaigs - tēvs (Ryan Reynolds) pirms gulētiešanas savai ziņkārīgajai meitai (Abigail Breslin) mīļā miera dēļ ir spiests pastāstīt par savām mūža trīs svarīgākajām sievietēm. Atmiņu ceļojums aizved tēti līdz 90 to gadu sākumam, kad viņš ņem dalību Bila Klintona priekšvēlēšanu kampaņā. Sapņaino ceļojumu brīžiem pārtrauc meitas komentāri un nevainīgi jautājumi par ne tik nevainīgām lietām. Tas tāds kā retais komēdijas elements, ja neskaita nabaga ex prezidentu Bilu Klintonu, kas tv kastē tautai apzvēr, ka nekas viņam ar Levinsku nav bijis, nav un nebūs.
Aktieris Ryan Reynolds ir sasmērējies ar ne vienu vien draņķīgu filmu, piemēram, "Van Wilder", bet šajā lomā viņam ir tikai labi jāizskatās un jābūt maiguma iemiesojumam un viņš to spēj pietiekami profesionāli. Abigail Breslin ("Little Miss Sunshine"), talantīgā aktrisīte, kas man atgādina mazu bērnu ar gudras tantiņas seju, kārtējo reizi ir iedalīta loma, kurā viņai nav nekas jādara kā tikai jātēlo ziņkārīgs bērnelis, kas uzdod jautājumus. Viņa var daudz vairāk un talants paliek pagultē neizmantots. Visām trīs daiļavām (Isla Fisher, Elizabeth Banks, Rachel Weisz), kuras lenc centrālais varonis arī nav, kur piesieties, lomas iet no rokas un nav ierastās samākslotības, kas kā lāsts pavada šāda veida ekrāna izklaidi.
Pie filmas trūkumiem varētu pieskaitīt spriedzes un spēcīgu notikumu iztrūkumu, jo jau pēc pirmajām 20-30 minūtēm liekas, ka viss uz ko filma ir spējīga ir jau izspēlēts un paliek mazliet garlaicīgi, bet kopumā nav tik traki ar šo filmu. Tā ir tik "sviestaina" cik tai jābūt, bet ne pār mēru, vismaz nav jākrīt izmisumā par cilvēces degradācijas procesa straujajiem tempiem. Šī ir laba zīme, kuras piemēram, cerams, sekos arī citi romantiskā kino meistari.
Kārtējo reizi jāpiebilst, ka tas viss ir relatīvi, no cikla - varēja būt arī sliktāk un tas nav tas pats, kas labi vai izcili. Bet ja nolaižas no mākoņiem un reāli izvērtē situāciju, tad ir skaidrs, ka šādas filmas ir cieņā un tās skatīsies par spīti visām kritiķu skopajām zvaigznītēm, cipariņiem, žults plūdiem un nievām. Un kamēr tā būs, tikmēr arī ražos stāstus, kuru beigas vienmēr ir laimīgas. Varat minēt reizes trīs, kādas beigas ir filmai "Noteikti, varbūt".
Lomās: Ryan Reynolds, Isla Fisher, Derek Luke, Abigail Breslin, Elizabeth Banks, Rachel Weisz
Režisors: Adam Brooks
Mājas lapa: http://www.definitelymaybemovie.com
