Umberto Eko romāna “Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma” galvenais varonis Jambo ir sešdesmitgadīgs vīrietis, Milānas grāmatu antikvārs, kurš izmisīgi pūlas atcerēties savu pagātni. Atmodies slimnīcas gultā, viņš lieliski atceras, kas bija Napoleons, zina, kā jābrauc ar mašīnu, taču nezina, kas ir viņš pats un apkārtējie cilvēki. Lai atgūtu atmiņu, sieva viņam iesaka pārcelties uz vecajām ģimenes lauku mājām Pjemontā. Tur viņš augas dienas pavada bēniņos un vectēva kabinetā, klausoties vecas plates un šķirstot bērnībā iemīļotos komiksus un grāmatas. Tā sākas lēns atgūšanās ceļš, kas ar redzes tēlu, skaņu un smaržu palīdzību ļauj Jambo atgūt bērnības un pusaudža gadu atmiņas. Taču pilna apziņas un atmiņas iemantošana notiek tikai neparedzamajā finālā, kad visā dramatismā atklājas dzīves jēgas paradokss.
Rakstnieks un semiotiķis Umberto Eko ir radījis apjomīgu grāmatu ar bagātīgu ilustratīvo materiālu, ceļot gaismā tēlus, faktus un personāžus, kas ietekmējuši viņa paša un veselas paaudzes bērnību. Šajā romānā autors izmantojis daudz savu atmiņu, radot oriģinālu ilustrētu vēsturi, kurā viņš sev ierastajā rotaļīgajā ironijā, par aizsegu izmantojot literāru tēlu, stāsta savu pieredzi, kam netrūkst viegli melanholisku nianšu.
Umberto Eko dzimis Alesandrijā 1932. gadā; filosofs, medievists, semiologs, plašsaziņas līdzekļu pētnieks, prozā debitējis 1980. gadā ar romānu “Rozes vārds”, kam seko “Fuko svārsts” (1988), “Iepriekšējās dienas sala” (1994), “Bodolīno” (2000), “Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma” (2004). No daudzajiem akadēmiskajiem un neakadēmiskajiem darbiem ievērojamākie ir “Vispārējās semiotikas traktāts” (1975), “Interpretācijas robežas” (1990), “Kants un pīļknābis” (1997), “No koka līdz labirintam” (2007) un kopā ar Žanu Klodu Karjēru sarakstītais “Nemaz neceriet atbrīvoties no grāmatām” (2009). 2004. gadā Eko sastādījis ilustrēto izdevumu “Skaistuma vēsture”, kam 2007. gadā seko “Neglītuma vēsture” un 2009. gadā – “Sarakstu karuselis”.
Latviešu valodā “Jāņa Rozes apgādā” līdz šim iznākuši šādi Umberto Eko darbi: “Rozes vārds”, “Fuko svārsts”, “Bodolīno”, “Kā uzrakstīt diplomdarbu”, “Neglītuma vēsture”, “Skaistuma vēsture”, “Sarakstu karuselis” un “Prāgas kapsēta”.
No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere. Mākslinieciskais noformējums: Iveta Paegle.
Grāmata izdota ar Eiropas Komisijas un Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu.
Foto: Publicitātes foto
