Autors ir pasaulē zināma autoritāte misticisma un ezoterisko zināšanu jautājumos. Izglītojies klasiskajā literatūrā un filozofijā Hārvarda universitātē un Oksfordas Universitātē, viņš ir vadījis vairākus reliģiska satura žurnālus, lasījis plaši apmeklētas lekcijas un sarakstījis piecas grāmatas. Daudzi pasaules mediji atzinuši, ka viņa darbs “Aizliegtā ticība” ir viens no mūsdienu lielākajiem sasniegumiem reliģiju pētniecībā.
Tādas populāras grāmatas kā “Da Vinči kods”, “Fuko svārsts”, “Prāgas kapsēta” un citas skaidri apliecina, ka mūsdienu sabiedrībā strauji atdzimst interese par kristietības un citu Rietumu reliģiju slēptajiem atzariem un mācībām. Grāmatā “Aizliegtā ticība” Ričards Smolijs intriģējoši apraksta daudzas patiesības un noslēpumus, kurus pēdējo divtūkstoš gadu laikā noklusējušas un slēpušas tradicionālās reliģijas. Īpaša uzmanība pievērsta gnosticismam.
Kas bija gnostiķi? Ķeceri vai seni gudrie, kas zināja kristietības lielākos noslēpumus? Kā viņi radās? Kādēļ viņus apspieda tālaika baznīca? Un kādēļ viņu mācība ir aktuāla joprojām? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem Ričards Smolijs izsmeļoši atbild grāmatā “Aizliegtā ticība”. Tā ļauj iepazīt gnostiķu mantojumu no tā pirmsākumiem un ieved lasītāju noslēpumainā un ikdienas skatienam apslēptā ticības pasaulē, kurā savijas Nedž Hammādī pilsētā atrastie noslēpumainie kristiešu raksti, agrīnās gnostiķu brālības Senajā Romā un manihejieši Centrālāzijā. Reliģija Eiropā vienmēr ir attīstījusies roku rokā ar cīņu par laicīgo varu, tādēļ gnosticisma mantojums ir daudzšķautņains un atklājas līdz ar kataru uzplaukumu, inkvizīcijas cīņām, ebreju kabalas mācību, dominikāņiem, brīvmūrniekiem, teosofiem un pat Karla Junga darbiem.
Dažādu reliģiju un konfesiju cīņas un nesaskaņas nereti aizēno patieso mācību par mīlestību un paļaušanos uz augstāko spēku. Grāmatas autors izveicīgi atklāj mūsdienu reliģiju ārišķības, ļaujot saskatīt un sajust īsteno ticību.
No angļu valodas tulkojusi Anna Krumholce.
Foto: Publicitātes foto