Reālisms ir plašs jēdziens mākslā, tāpēc Birutas Delles izstādes nosaukumā ir piedrības vārdiņš „mans”, tātad Delles reālisms. Delle glezno cilvēkus un dabu, koku lapotnes, debesis, ēku jumtus, bet katrā audeklā refleksējas mākslinieces personība, izjūtas un pārdzīvojums, pat ziedu gleznojumos un klusajās dabās, kas nemaz nav tik raksturīgas Dellei, bet šajā izstādē ieņem savu vietu. Kā vienmēr, domas par pasaules kārtību, par cilvēku un viņa vietu šajā pasaulē, par mūžīgajiem jautājumiem, uz kuriem meklēt atbildes māksliniece centusies visu mūžu, viņas instruments šajos meklējumos - krāsa uz audekla, lai gan, runājot par Delles glezniecību, tik vienkārši viss nešķiet, jo krāsa kļūst par īpašu substanci, tas ir kas daudz vairāk, jo uzrunā, liek domāt un līdzpārdzīvot. Birutas Delles reālisms ietver sevī gan ireālo, gan sireālo, arī savu devu ironijas un groteskas. Un viss kopā ir tas delliskais, kas jau vai pusgadsimtu nebeidz saistīt skatītājus, tos, kurus uzrunā glezniecība.
„Mans reālisms” ir jubilejas izstāde, jo Biruati Dellei 17. janvārī dzimšanas diena. Jautāta par savas glezniecības noslēpumu, kas notur skatītāju joprojām, māksliniece atbild, ka tas ir tik vienkārši - pareizā krāsa īstajā vietā un cita izskaidrojuma tam neesot. Bet vai tas ir tik vienkārši... Šī substance, kuru māksliniece klāj uz audekla, bez tās īpašās vielas, ko sauc par talantu, neelpo, bet Delles gleznas elpo, tur dzirdami čuksti, ieskanas smeldze, ienāk izmisums, lai atkal tiktos ar cerībām. Dzīve ir tik sarežģīta un, tomēr skaista, pie tādas atziņas jānonāk, lūkojoties tik delliskajā reālismā, viņas gleznotajā gaismā, kas patvērusies koka lapotnē.
Foto: Biruta Delle „Slāpes”. Publicitātes foto
