Padomju mākslas enciklopēdijās Indulis Zariņš (1929– 1997) raksturots kā nozīmīgs padomju perioda sociālistiskā reālisma kanonizēto sižetu realizētājs, kas bruģēja ceļu Zariņa spožai karjerai visa līmeņa institūcijās. Tomēr paralēli oficiālai un prasītai tematikai pastāvēja visiem zināma Induļa Zariņa „alter ego” glezniecība, kurā viņš sevi apliecināja ar gluži citām mākslinieciskām prioritātēm - kā spožu tonālās glezniecības meistaru, izcilu koloristu, filozofu un dzīves baudītāju. Šajos darbos Zariņš izmantoja beļģu un franču modernisma paņēmienus, izceļot krāsu ekspresiju.
Izstādē Mūkusalas Mākslas salonā skatāmi Induļa Zariņa pēdējās dzīves desmitgades (1980 – 90) darbi, kuros meistars pievēršas elēģiskām ceļojumu kompozīcijām ar simboliskiem tēliem un kultūrvēsturiskiem pilsētu motīviem.
Izstāde veltīta mākslinieka 85. gadu jubilejai. Tā turpina Mūkusalas Mākslas salona izstāžu ciklu „20. gs 2. puses lielmeistari”. Darbi no Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas. Ieeja izstādē bezmaksas.
Indulis Zariņš dzimis 1929. gada 18.jūnijā Rīgā, amatnieku ģimenē. No 1941. līdz 1947. gadam kopā ar ģimeni izsūtīts uz Tomskas apgabalu, KPFSR. 1947. gadā atgriezās Rīgā. Profesionālā izglītība – J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1947-1952), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļa (1952 – 1958), ko absolvē prof. E. Kalniņa vadībā.
Izstādēs piedalās no 1956. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1960. gada. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes visā pasaulē. Regulāri piedalījies grupu izstādēs, kuru skaits sniedzas tuvu trešajam simtam, un viņa darbi regulāri eksponēti Itālijā, Krievijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Izraēlā, Zviedrijā, Japānā, Polijā, ASV un daudzviet citur.
Darbi atrodas visos nozīmīgākajos muzejos Latvijā un Krievijā, kā arī Ufici galerijā Florencē un ievērojamā skaitā privātkolekcijās visā pasaulē. Daudzu medaļu, prēmiju un diplomu laureāts, viņa vārds ierakstīts Krievijas Mākslas akadēmijas un Anglijas Karaliskās Mākslas asociācijas Goda locekļu sarakstos.
Foto: Indulis Zariņš „Karnevāls”, 1995, audekls, eļļa. Foto (c) Jānis Pipars