Filma „Pēdējās dienas uz Marsa” paredzēta tiem, kurus interesē tādas fantastikas filmas kā „Ekspedīcija uz Marsu” (2000) un „Prometejs” (2012), un tiem, kuri vēl atceras leģendāro filmu „Svešais”. Jaunā fantastikas šausmu filma patiks filmu „28 dienas vēlāk” un „Pasaules karš Z” atbalstītājiem. Filmas par zombijiem ir tik populāras, ka Latvijā acīmredzot tām ir diezgan daudz piekritēju.
Filmā „Pēdējās dienas uz Marsa” astronautu grupa pēdējās ekspedīcijas dienās rod atbildi uz jautājumu, kas uzdots gadsimtiem: vai uz Marsa ir dzīvība? Zinātnieki to noskaidro. Atbilde ir pozitīva, taču tiek apdraudēta gan astronautu, gan visas cilvēces dzīvība.
Filma uzņemta Jordānijas tuksnesī apmēram 60 kilometru no Irākas robežas. Tuksneša sarkanīgās smiltis un kalni ļoti līdzinās Marsa virsmai. Izvēlēdamies uzņemšanas vietu un vēlamo apgaismojumu, producenti ilgi pētīja materiālu, ko no Marsa sūtīja visurgājējs „Curiosity”, un konsultējās ar speciālistiem.
Filmas veidotāji darīja visu, lai atrastu visdabiskāko un sarkanās planētas apstākļiem vislīdzīgāko darbības vidi. Pirmoreiz visā Marsam veltīto filmu vēsturē skatītāji redzēs Marsa virsmu, kas visvairāk atbilst reālajai. Lielākajā daļā agrāko fantastikas filmu krāsu nianses un apgaismojumu bija radījusi mākslinieku iztēle, ne vienmēr tika atspoguļoti īstie apstākļi. Pirmā krāsainā Marsa fotogrāfija laista klajā 2004. gadā. To uzņēma Marsa visurgājējs „Spirit”, taču „Curiosity” sagādāja daudz vairāk materiālu ar sarkanīgajām Marsa ainavām.
Foto: Publicitātes foto