Apbalvošanas ceremoniju vadīja aktieri Vilis Daudziņš un Artūrs Skrastiņš, klātesot pārējiem Krodera fonda valdes locekļiem – Valmieras teāra direktorei un dramaturģei Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim. Pirmā Krodera balva netika piešķirta par vienas sezonas veikumu, kā tas būs turpmāk, bet par izcilu devumu kādā teātra žanrā vairāku gadu garumā.
Pēc vienbalsīga Krodera fonda valdes locekļu lēmuma Krodera balvu šogad saņēma aktrise Indra Briķe, kas Oļģerta Krodera radīto izrāžu tuvumā izaicinoši bijusi jau no 17 gadu vecuma un izcili radījusi skaistas un klasiskas lomas divdesmit gadu garumā. Aktrise emocionālā gaisotnē saņēma mākslinieka Aivara Vīlipsōna veidotu statueti – metu topošajam Krodera piemineklim, kura pamatā bronzas ābele ar āboliem - tās lapotni var lasīt gan kā Krodera galvu, gan zemeslodi. Laureāte tika arī pie naudas balvas 711.44 EUR (500 latu) vērtībā, kas, respektējot Krodera humoru un turēšanos pie vērtībām, tika pasniegta Latvijas latos.
Krodera fonda valde, ieskaitot laureāti Indru Briķi, balvai bija izvirzījusi 12 nominantus, vērtējot pretendenta izaicinošo dabu un izcilību daudzu gadu laikā:
- režisoru Dž.Dž. Džilindžeru – iestājeksāmenos saņēmis Krodera ierakstu – vai nu ģēnijs, vai trakais, nu iesaistījies Dailes teātra stila veidošanā – izaicinoši, radoši, muzikāli un vērienīgi;
- režisoru Elmāru Seņkovu – vienu no spilgtākajiem jaunās paaudzes režisoriem, kas izceļas ar izaicinājumu nebaidīties no tradicionālas dramaturģijas un spējas viegli un sirdsgudri sadarboties ar aktieriem;
- režisori Māru Ķimeli, kura kopā ar Kroderu Valmierā izaicinoši un izcili veidoja 70.gadu Latvijas teātra vēsturi un, nepazaudējot stilu, turpina to darīt joprojām. Izaudzinājusi talantīgu aktieru paaudzes;
- režisori Indru Rogu, kura izaicinoši un būtiski interpretējusi un Valmierā pārvērtusi inscenējumos pasaules klasikas darbus;
- režisoru un pedagogu Pēteri Krilovu, kurš veidojis vairākus aktieru un režisoru kursus – spilgtas, izcilas un izaicinošas personības, kas veido vairāku teātru kodolu;
- teātra zinātnieci Silviju Radzobi, kura izaicinoši iniciējusi un īstenojusi jaunas teātra kritiķu paaudzes skološanu un pasaules režijas vēstures grāmatu izdošanu;
- literatūras zinātnieku Gunāru Bīberu, kurš piedalījies gandrīz visu ar teātri saistīto cilvēku skološanā, izaicinoši un izcili stāvot malā no uzmanības;
- scenogrāfu Andri Freibergu – viņš izcili un izaicinoši veidojis Latvijas un Eiropas scenogrāfijas vēsturi, iedrošinot radīt telpisku, metaforisku un arī darbīgu vidi, izaudzinot šībrīža izcilākos sekotājus – Moniku Pormali, Reini Suhanovu, Reini Dzudzilo, Mārtiņu Vilkārsi;
- aktrisi Ievu Puķi, kura izcili atveidojusi visas lielākās lomas Krodera pēdējo desmit gadu klasikas un citu darbu iestudējumos, izaicinoši spējusi realizēt viņa uzstādījumus – Raņevsku, Hedu Gableri;
- aktrisi Elīnu Vāni, kura izcili nospēlējusi lomas Krodera lielajos klasikas iestudējumos, arī viņa personībai tuvāko lomu – Horāciju „Hamletā”, kā arī pēdējā sezonā izcili radot latviešu literatūrā arhetipisku lomu – Raudupieti;
- aktrisi Kristīni Nevarausku – vienu no Krodera mīlulēm, kas spējusi saglabāt savu personības spēku, aizejot uz citu teātri un pēdējā sezonā izaicinoši ilgi spējot atrasties uz skatuves Skārletas lomā izrādē “Vējiem līdzi”.
Kā vēstīts iepriekš, Krodera balvu iniciējis un pasniedz Krodera fonds, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā režisora piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī. Fonda locekle Evita Sniedze uzsver, ka „balva varētu kļūtu par nozīmīgu notikumu Latvijas teātra dzīvē”.
Ik gadu Krodera fonda valde pasniegs vienu balvu gada izaicinošākajam un izcilākajam mākslinieciskajam devumam profesionālajā teātrī, neierobežojot pretendentu darbības jomu. Balva ik gadu tiks pasniegta pirmdienā – tradicionālajā teātru brīvdienā, kas būs vistuvāk 20. janvārim, Oļģertu vārda dienai.
Foto: Indra Briķe. Publicitātes foto
