Andrejsalas Metināšanas darbnīcā tika atklāta foto izstāde „Aiz stūra”

Tauta sanākusi palielā skaitā, alternatīvās kultūras pārstāvji, tādi paši sabiedrības liekēži kā autori un arī es. Padomju propogandas filmās šī būtu tipiska sapuvušo rietumu, pagrimušās sabiedrības atpūtas vieta, bet tagad šī vieta ir bezgala eiropiska, jo Berlīnē mākslinieku komūnas dzīvo tik pat labi. Vienmēr uzjautrina doma par interviju ar kādu „stahanovieti”, kurš reiz ir strādājis Andrejsalas metināšanas darbnīcā. Viņš teiktu – “Gansi, pi...... , za..... rabočim žizņ! Zabraļi maju rabotu i ķiper tusujutca na majom mestķe. “ Bet, lai nu paliek komunistu sakārnis savā bārā „Beryozka” un lok savu „šnaps”, labāk ķeramies klāt mūsu jaunajiem censoņām.

Kā jau teicu, izstāde ir interaktīva. Skatītājs var paņemt un piekārt pats kādu autora darbu. Autori ir astoņi. Ir pārstāvēts melnbaltais foto un krāsainais, digitālās drukas, protams. Foto vairāk konceptuāli dziļi, nekā vizuāli kvalitatīvi. Tikai pāris bildes izceļas ar augstu māksliniecisko kvalitāti. Fotogrāfi, astoņi dažādu paaudžu mākslinieki – Harijs Liepiņš, Gunta Andersone, Agnese Gulbe, Kristaps Kalns un citi. Harijs Liepiņšs - fotogrāfi, Agnese Glise – Mīļie stūrīši, Kristaps Kalns – Ironija par anekdotēm un arī citi autori, kuri bardaka un bilžu beznosaukumos man vienkārši paslīdēja garām, bet jūs varēsiet uzzināt, kas tie, ja aiziesiet uz izstādi.

Tagad citāti no dzejoļa, ko lasīja kurators, pakāpies uz kāpnēm:

Man aiz stūra, ir pie kājas
Ir grūti paredzēt, kas notiks aiz stūra ...
Dzīve ir interesanta un nevar paredzēt, kas būs aiz stūra ...
Aiz stūra stāv arī zaļie cilvēciņi
Nākotnē, kas ir tepat jau aiz stūra, patērētājiem drīz būs neierobežotas
Iespējas. Aiz stūra....(man kauns) „pisās” un aiz stūra bija arī miskaste

“Šeit ir ļoti produktīvi jaunieši un vecieši, vecieši jau bija “stādījušies” kādas četras reizes, un tad nu mēs jaunieši ar gribējām tiem līdzi skriet. Tā nu mums sanāca. Lai, jums jauks vakars!” nosmej kurators.

Tad, kāds matains puisis, sāk muzicēt, tik pat nesukājies kā Kurts Kopbeins, jauki, visi sāk spietot ap vīna glāzēm.

Bet es, „aiz stūra” noķeru kuratoru, un lūdzu interviju,.

Saki lūdzu, kā radās šī ideja, par šo izstāda? Cik ilgi tai gatavojies un ko tas viss nozīmē?

Kurators: “Izstāde tapa nepilnos piecos mēnešos. Sākumā bija tikai ideja. Visām idejām ir nepieciešami līdzekļi, tādēļ tika piesaistīta Rīgas dome. Un liels paldies Harijam Liepiņam par sniegto milzu atbalstu no savas firmas „Mister Lemon” un arī „Rīgas piensaimniekam”.

Kā jūs savācāties kopā, jo es redzu, ka esat no visdažādākajām paaudzēm un nodarbošanās sfērām?

“Pazīšanās nebija liela, nu ... čau un viss. Es zināju daļu no tās puses. Savā starpā izveidojām labu disputu, pratām komunicēt kā cilvēks ar cilvēku. Harijs Liepiņš bija lielākais ķēriens, es šeit strādāju par mārketinga speciālistu, plāns jau bija sastādīts un tad parādījās iespēja piesaistīt arī Hariju.

Darbi ir veidoti tieši šai izstādei?

Jā. Lai gan darbi var šķist atšķirīgi, jo tie ir gan krāsaini, gan melnbalti, tomēr vienojošais ir un paliek motīvs „aiz stūra”.

Tātad, visi jūs bijāt uz viena viļņa?

Jā, šis nebija darbs, bet drīzāk sirds lieta. Harijs Liepiņš ir slavens reklāmists, foto māksla ir viņa aizraušanās, viņš ir paraugs arī pārējiem. Katrs no mums ir savā dzīves sfērā.

Līdz šim par tevi neko nebiju dzirdējis. Vai šī ir tava pirmā izstāde?

Ar Andrejsalu esmu saistīts septiņus mēnešus, jo tagad šeit strādāju. “Aiz stūra” ir mana otrā izstāde, bet viss sākās toreiz, kad Krišjānis Rijnieks Andrejsalā taisīja Transintendentālo plenēru.

Kāda ir nākotne Andrejsalai?

Duļķaina.

Duļķaina nākotne - labai vietai, kā parasti.

Bet pasākums ar tādu vieglu atmosfēru. Tu smaidi, nez no kā. Darbi kopsummā arī pozitīvi. Iesaku jums apmeklēt šo izstādi un ļauties mākslas pasaules brīvības valdzinājumam. Ja esat biznesa cilvēks, šeit jūs varat atpogāt kreklu un atsaitēt kaklasaiti. Veiksmi māksliniekiem, vecajiem un jauniešiem!

P.S. Piedošanu, ja kādu aizmirsu, jūs visi esat jau pazīstami.