Bet kādēļ gan mākslas darbi būtu jāpērk, ja tos var nozagt? 1990.gada 18.martā Bostonā tika izdarīta lielākā līdz šim notikusī gleznu zādzība. Divi zagļi no „Isabella Stewart Gardner” muzeja nozaga divpadsmit gleznas. Garnadžu gaume bija tiešām laba – viņi pievāca Edgara Degā (Edgar Degas), Kloda Monē (Claude Monet) un Rembranta (Rembrandt Harmenszoon van Rijn) darbus, kuru kopējā vērtība sasniedza 300 miljonus dolāru.
Turpinot par 300 miljoniem, jāatzīmē kāds negadījums 1967.gada 18.martā Lamanša kanālā. Šajā dienā zem Libērijas karoga peldošais amerikāņu supertankers, uz kura atradās itāļu apkalpe un vēl 118000 tonnas Kuveitas naftas, ietriecās rifā netālu no Lielbritānijas peikrastes. Cenšoties novilkt kuģi no rifa, bojā gāja kāds holandiešu glābējs. Tā bija pirmā šāda veida ekoloģiskā katastrofa globālajā ciematā un vēl viens pierādījums tam, ka ar pasauli kaut kas nav kārtībā. Tūrisma industrijai šī libēriešu- amerikāņu- itāļu- kuveitiešu- britu- holandiešu sazvērestībai izmaksāja 300 miljonus dolāru, bet dabas mātei – 15000 putnu dzīvību.
Runājot par lidošanu, jāatzīmē, ka 1910.gada 20.martā Rīgā tika atvērta pirmā lidaparātu izstāde Krievijas impērijā. Tomēr tas Latviju tā arī nepadarīja par aviācijas lielvalsti. Mūsu austrumu kaimiņi guva daudz lielākus panākumus. 1965.gada 18.martā cilvēks pirmo reizi devās pastaigā atklātā Kosmosā. To paveica padomju kosmonauts Aleksejs Ļeonovs (Алексей Леонов), kurš no sava kuģa “Voshod-2” (Восход-2) izgāja gan tikai uz desmit minūtēm, toties šo notikumu tieštraidē savos televizoros vēroja miljoniem skatītāju. Jāatzīmē, ka tas nebūtu bijis iespējams bez 1951.gada 22.martā izveidotās Centrālās televīzijas studijas, kura nodrošināja pirmās televīzijas pārraides PSRS teritorijā. Pirmie laimīgie bija Ļeņingradas un Maskavas iedzīvotāji.
Vēl viens padomju panākums bija pirmās reaktīvās pasažieru lidmašīnas TU-104 veiktais reiss no Maskavas uz Londonu 1956.gada 22.martā. Ar šo lidmašīnu Lielbritānijā ieradās padomju delegācija, kurai bija jāsagatavo Bulgaņina un Hruščova vizīte vienā no trūdošākajiem kapitālisma cietokšņiem. Turpinot par reaktīvajiem lidaparātiem un Padomju Savienību, ļoti iespējams, ka tā ir tikai sakritība, bet pirmā dzīvā būtne, kuru amerikāņi katapultēja no lidojošas virsskaņas lidmašīnas, bija Krievijas simbols - brūnais lācis. Tas notika 1962.gada 21.martā, kad dzīvo lācīti katapulta izsvieda no desmit kilometru augstumā lidojošās lidmašīnas, kura pie tam pārvietojās ar ātrumu 1400 km/h. Līdz veiksmīgajai nonākšanai uz zemes lācim bija jāgaida 7 minūtes un 49 sekundes. Nav gan zināms, kā lidojošā lāča karjera attīstījās turpmāk, cerams, ka viņš vienkārši neiebēga mežā, bet kāds augsta ranga amerikāņu gaisa spēku virsnieks vismaz uzsita viņam uz pleca un pateica: „OK”.
Lai kā arī būtu noslēgusies spalvainā pilota epopeja, saīsinājums „OK” pirmo reizi tika publicēts laikraksta „The Boston Morning Post” 1839.gada 23.marta numurā un strauji iekaroja ne vien amerikāņu, bet arī daudzu citu nāciju un tautu sarunvalodu. 19.gadsimta trīsdesmito gadu Amerikā populāra bija kļuvusi dažādu vārdu speciāla kropļošana. Populārais „OK” tika radīts kā saīsinājums no „All Correct” kropļojuma „Oll Korrect”, bet citi līdzīgi pārveidojumi kā, piemēram, „KY” (abreviatūra no „No Use” kropļojuma „Know Yuse”), „KG” („No Go” kropļojums „Know Go”) un OW (abreviatūra no „All Right” pārveidojuma „Oll Wright”), neiedzīvojās. Pastāv arī vairākas citas teorijas par „OK” izcelsmi. Daži to saista ar tautā iecienītajiem kompānijas „Orrin Kendall” ražotajiem armijas cepumiem, uz kuriem tika attēlota firmas abreviatūra; citi ar kādu slavenu Haiti ostu, kura bija kļuvusi slavena ar tur ražoto rumu (Aux Cayes); vēl citi ar indiāņu virsaiša Vecā Kīkuka (Old Keokuk) paraksta iniciāļiem.