Grāmatas apakšvirsraksts vēsta, ka tajā atrodamas “dullas pasakas ne pārāk maziem bērniem”. Jājautā: kāds “baraviku laika dullums” tad iemājojis koši krāsainajos grāmatas vākos?
Pasakas, kurās bērni uztver vienu, bet pieaugušie – pavisam citu teksta līmeni, ir daudzu pasaulē iemīļotu bērnu literatūras klasikas darbu pamatā – sākot no “Vinnija Pūka piedzīvojumiem” līdz “Alisei Brīnumzemē”. Ingus Rubeņa pasakas visu vecumu lasītājiem piedāvā tieši šādu “divpusējību” – svaigu, asprātīgu, pilnīgi neparedzamu un trakulīgas iztēles virpuļu pārpilnu pasaules redzējumu, kas tomēr eleganti iekļaujas modernas pasakas literārajā tradīcijā un pārsteigs un smīdinās gan jaunus, gan ne tik jaunus lasītājus, tomēr visdrīzāk – pilnīgi atšķirīgu iemeslu dēļ.
Kas tad ir “Vecās Bekas baiļu stāsti”? Ļoti vienkārši – tās ir pasakas, ko mežā stāsta sēnes, gaidīdamas (protams, ar bažām – tādēļ arī grāmatas nosaukums ir tieši šāds!) sēņotājus, un šajās pasakās darbojas gan jau pazīstami tēli, gan arī dažādi dīvaiņi – kaprīzas princeses, tetovēts pūķis, koķeta zivs, aizmāršīgs bankas darbinieks, kašķīgi porcelāna pērtiķēni, bet ne tikai viņi… Autors piedāvā neordināru skatījumu uz pazīstamiem pasaku sižetiem – vai pūķim vienmēr jābūt briesmīgam, vai varonim vienmēr jāalkst apprecēt princesi? Un ko darīt baltajai zivij, kas no visas sirds vēlas kļūt krāsaina, un bankas darbiniekam, kurš aizmirsis, kā skaitīt? Līdztekus humoram stāstos ieskanas arī tikko manāma smeldze, kas rosina uz pārdomām. Taču morāles stīdziņa ir neuzmācīga, jau atkal – atbilstoši labas literārās pasakas tradīcijai.
Autora nepieradinātā iztēle organiski savijas ar mākslinieces Elīnas Špures veidotajām trāpīgajām un par tekstu ne mazāk “dullajām” ilustrācijām.
“Vecās Bekas baiļu stāsti” būs lieliska dāvana jebkura vecuma lasītājam, kuram piemīt humora izjūta un spēja novērtēt atšķirīgo.
Foto: Publicitātes foto