Ivars Austers izstādē „Ainava ir vērošanai” iekļāvis fotogrāfijas, kas tapušas laika posmā no 2005. līdz 2013. gadam. Kopumā apmeklētāji varēs aplūkot 50 fotogrāfijas, no kurām daļu – kā attēlu projekciju. Ivars Austers norāda: „Fotogrāfiju sērijā ir attēlotas ainavas, kuras gadu garumā mani ir vērojušas. Es vairs nesaprotu, cik lielā mērā tās pastāv bez manis (vai otrādi, es bez tām). Vēl sarežģītāk – ainavās ir arī pa kādam citam vērotājam”.
Ivars Austers (1967) ir Latvijas Universitātes psiholoģijas profesors un pasniedz psiholoģiju arī Latvijas Mākslas akadēmijā. Pats autors gan atzīmē, ka viņa akadēmiskā amata dēļ vien īpašu psiholoģiskumu izstādītajās fotogrāfijās nav jācenšas saskatīt. „Man darbs un fotografēšana ir paralēlas pasaules, kas maz pārklājas,” saka I. Austers. Nesen Ivars Austers atrada pāris ainavu fotogrāfijas, kuras viņš uzņēmis pusaudžu gados: „Tas pats, kas šodien, nekas nav mainījies”. Tātad senie astoņdesmitie uzskatāmi par laiku, kad I. Austers pievērsies fotogrāfijai. Viņš gan pats to esot bijis aizmirsis un kameru rokās atkal paņēma tikai 2002. gada pavasarī. Kopš 2005. gada piedalījies septiņās grupu izstādēs un rīkojis divas personālizstādes, no kurām izstāde „33 siltumnīcas” bija izstādīta Latvijas Fotogrāfijas muzejā 2011. gadā.
No 30. janvāra Latvijas Fotogrāfijas muzeja 2. stāva salonā būs skatāma izstāde „Eduards Gaiķis. Retrospekcija”.
Izstādītie darbi ir tikai daļa no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā esošās Eduarda Gaiķa (1881 – 1961) kolekcijas. Darbu vidū aplūkot varēs ne vien piktoriālismam raksturīgajā stilā veidotas fotogrāfijas un bromeļļas tehnikā veidotus darbus, bet arī autohromus, kas ir agrīns krāsu foto ieguves procesa rezultāts (datējami ar 20. gs. sākumu).
Latvijas Fotogrāfijas muzeja speciāliste Ilga Lēmane paskaidro, ka fotogrāfu Eduardu Gaiķi aizrāva piktoriālisma – mākslas fotogrāfijas virziena, kas attīstījās 19. un 20. gadsimta mijā – pamatideja: fotogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļu bagātība, izpludinot robežas starp fotogrāfiju un glezniecību. „Veidojot pamācoša rakstura publikācijas 20. gadsimta 30. gadu presei par fotogrāfiju uzņemšanu, Eduards Gaiķis fotografēšanu dēvē par „gaismas glezniecību” un nereti veido paskaidrojošus salīdzinājumus starp šīm mākslas nozarēm, uzverot fotogrāfijas matemātisko precizitāti,” norāda I. Lēmane. Izstādē „Eduards Gaiķis. Retrospekcija” aplūkojami būs foto mākslinieka veidoti akti, klusās dabas, ainavas, arhitektūras fotogrāfijas, kuras veidotas 20. gadsimta 20. un 30. gados.
Eduards Gaiķis dzimis Zemgalē, Jaunvirslaukas muižas kalēja ģimenē. 1896. gadā kopā ar vecākiem pārcēlies uz Rīgu, kur apguvis dzelzgriezēja amatu. Ar fotogrāfiju sācis nodarboties 25 gadu vecumā (1906. gadā) patstāvīgā ceļā. Vēlāk zināšanas papildinājis Latviešu Fotogrāfiskās biedrības rīkotajos kursos. 1913. gadā kādā izstādē Krievijā saņēmis savu pirmo godalgu – sudraba medaļu. Pirmā pasaules kara laikā Eduards Gaiķis nonācis Petrogradā, kur 1918. gadā un 1919. gadā apmeklējis jaundibināto Augstāko Fotogrāfijas un fototehnikas institūtu. Atgriežoties Latvijā, strādājis par grāmatvedi dažādās Latvijas pilsētās. Darbojies arī kā foto līdzstrādnieks vairākos izdevumos, kā, piemēram, „Nedēļa”, „Objektīvs”, „Atpūta”. Žurnāla „Objektīvs” rakstā, kurā Eduards Gaiķis tiek sveikts 50 gadu jubilejā (1931. gadā), tiek uzsvērti viņa starptautiskie panākumi izstādēs un foto salonos Budapeštā, Berlīnē, Vašingtonā, Parīzē, Barselonā, Edinburgā un citviet. Gandrīz katras izstādītās fotogrāfijas pasportu otrajā pusē aplūkojami ārzemju zīmogi, kas liecina par aktīvu līdzdalību un panākumiem.
Abas izstādes būs skatāma līdz 23. februārim. Izstāžu atklāšana paredzēta 30. janvārī plkst. 17.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8, Vecrīgā.
