Sākotnēji personīgas intereses rosināts, vēlāk jau mērķtiecīgi amerikāņu grāmatniecības vēsturnieks Džeimss Hovards Freizers (1934–2013) ir apkopojis materiālus par grāmatu dizainu un izdevējdarbību Latvijā starp diviem Pasaules kariem. Vienlaikus ar latviešu apgādu izdotajām grāmatām viņa sarakstītajā monogrāfijā aplūkoti arī krievu, ebreju un vācu izdevumi un to vieta katras etniskās kopienas dzīvē. Grāmata, kuras tapšanai autors sekoja, bet iznākšanu nepieredzēja, ietver pārskatu par būtiskākajiem Latvijas grāmatu apgādiem un izdevumiem 20. gadsimta 20.–30. gados, veidojot plašu ieskatu latviešu, krievu, ebreju un vācu izdevēju darbībā. Skats no malas, amerikāņu pētnieka ieinteresētība un orientēšanās starpkaru Eiropas grāmatniecības procesos ļāvusi izcelt Latvijas kultūras dzīves un izdevumu daudzveidību, atšķirīgo kultūras tradīciju pārklāšanos un tradīciju noteiktās savdabības saglabāšanos.
Grāmatā iekļautas vairāk nekā 700 ilustrācijas, ļaujot ieraudzīt starpkaru perioda grāmatu klāsta un dizaina daudzveidību. Dž. H. Freizers uzmanību pievērsis ne tikai grāmatām, bet arī žurnāliem, avīzēm, katalogiem, kalendāriem.
Grāmatu papildina literatūrzinātnieka, Latvijas Kultūras akadēmijas profesora Raimonda Brieža pārskats par izdevējdarbību un etniskajām kopienām Latvijā līdz 1914. gadam un pēc 1940. gada.
Ar latviešu kultūru Dž. H. Freizers pirmoreiz saskāries ASV 20. gs. 50. gados, sākotnēji mēģinot saprast, no kurienes nāk svešā valodā runājošie ieceļotāji, vēlāk iepazīstoties ar apgādu „Grāmatu Draugs” un izdevēju Helmāru Rudzīti. Latvijā pirmoreiz viņš ieradās 1977. gadā, interesējoties par plakātu mākslu. Nākamie Rīgas apmeklējumi 90. gados jau bija saistīti ar mērķtiecīgu interesi par 20.-30. gadu grāmatu dizainu Latvijā, ieraugot starpkara laika izdevumus un grāmatniecību ne tikai kā būtisku latviešu vai Latvijas kultūras daļu, bet arī kā Austrumeiropas kultūras parādību, kurā sava vieta latviešu, krievu, ebreju un vācu izdevējiem.
Džeimss Hovards Freizers visu mūžu strādājis par bibliotekāru ASV universitātēs (Feirleita Dikinsona Universitātes bibliotēkas direktors u. c.), bijis konsultants Kongresa bibliotēkā, Hārvardas un Jēlas universitāšu bibliotēkās. Rakstījis par grāmatniecības vēsturi, grafisko dizainu, fotogrāfiju, īpaši interesējies par bērnu un jauniešu literatūru, bijis ikgadējā zinātniskā bērnu literatūrai veltītā izdevuma „Phaedrus” redaktors (1973–1988), par ko saņēmis Brāļu Grimmu balvu (1992). Īpaši Dž. H. Freizers interesējās par Austrumeiropas avangardu un grāmatu dizainu starpkaru periodā, veidojis vairākas tam veltītas izstādes ASV, Eiropā un Japānā. Dž. H. Freizers ieguvis arī „Obie” balvu par amerikāņu plakātu mākslai veltītu pētījumu „American Billboard: 100 years” (ASV, 1991). Līdztekus pētniecībai Dž. H. Freizers bija arī aizrautīgs grāmatu kolekcionārs, daļu no savas kolekcijas, kā arī paša sastādītās grāmatas un katalogus vairākkārt dāvinājis Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.