Mākslinieku namā skatāma izstāde, kuras koncepcijā uzsvars likts uz Latvijā reti izmantotu pieeju, proti, atteikšanos no estētiskajiem kritērijiem attiecībā uz eksponējamo mākslas darbu, priekšplānā izvirzot autora piešķirto mākslas darba izstādīšanas kontekstu jeb pamatojumu. Visvienkāršākais no piedāvātajiem variantiem – neizdevies darbs, tehniskas kļūmes rezultāts, kāda neveiksme, ko publikai parasti nav iespējas apskatīt. Izstādītie (ne)darbi liecina, ka nekāda pretstata starp darbu un nedarbu nemaz nav. Svarīgi, kādā kontekstā darba autors to ieliek vai kā to noformē izstādes iekārtotāji, piemēram, „Otrās puses nedarbs”, kas radies, mākslinieka Jāņa Veisa atnesto darbu eksponējot ačgārni.
Pirmajā brīdī var šķist, ka mūsdienās mākslas darba un nedarba robeža sen ir atmesta, tomēr izstādē īstenotais robežpārkāpums ir bijis efektīvs, jo gluži kā mitoloģiskais pasaules radīšanas rituāls tas atjaunojis mākslas pasauli šeit un tagad. Iespējams, daudzi no nedarbiem tikuši radīti īpaši šai izstādei, taču, ja nedarbam nav pievienota anotācija, to var loģiski noturēt par darbu, teiksim, 55 ART vai Undinus „Aktuālu dziesmu”, „Antoksikāciju” un Ojāra Martinsona „Uzmini nu!”.
Skatot izstādi mākslinieka Māra Subača naratīvās mākslas perspektīvā („Pasaka par Nedarbu”), var teikt, ja cilvēks ir Dieva Nedarbs, ko gan citu kā vien nedarbus gaidīt no mākslinieka? Šādās domās ir visvairāk nedarbu sastrādājusī izstādes iniciatore un idejas autore, māksliniece Agnese Bule. Pirmais nedarbs tapis, organizējot šādu izstādi un vēlāk sastrādājot daudzus jo daudzus nedarbus gan tieši Mākslinieku nama izstāžu zālē un blakus telpās, gan eksponējot jau iepriekš visa gada garumā radītos nedarbus (tikai daži piemēri: „Latvietis zirgā”, „Latvietis – Pelnrušķīte”, „Zirgošanās piparkūkas”, „Zaļā zara nebeidzamais nedarbs”).
A. Bule pieder pie tiem māksliniekiem, kas savu radošo darbību kopumā redz kā nepārtraukti norisošu nedarbu. Spriežot pēc pievienotajiem aprakstiem, šādās domās ir arī Andrejs Ģērmanis ar „Mans lielākais nedarbs ir tas, ka turpinu gleznot ar krāsām un otām uz audekla un kartona” un Kristīne Belte ar pievienoto paskaidrojošo tekstu savam nedarbam „Mani Nedarbi ir mani darbi”.
Citu izstādīto nedarbu nosacīto grupu tematiski apvieno tehniska kļūme vai amatnieciska neveiksme, īpaši keramiķu un stiklinieku darbos, piemēram, Rudītes Jēkabsones „Glaciotermostatiskās kompensācijas efekts”, Ineses Margēvičas „Atkarība”, Ievas Strazdiņas „Яrmarka”, kā arī A. Bules ironiskais „Kārklu latvietis ar lauztu roku”, kas radies, māksliniecei pirmo reizi lejot ģipsi un nolaužot latvietim roku. Pie šīs nosacītās grupas jāmin arī mākslinieku studiju laiku neizdevušies darbi, izmēģinot kādu jaunu tehniku vai kļūdoties (Ievas Bondares „Prieks ziemā!”), un maģistra nedarbs ar augstāko akadēmisko novērtējumu – Natālijas Maļikovas „Jūras ainava”, savukārt, kā uzzinām no Nugzara Paksadzes gleznai pievienotā apraksta, iecerēto gleznu var izbojāt un padarīt par nedarbu ne tikai tā autors, bet arī nejauši uzradusies mūza („Simeīza eksotika”). Ne visiem izstādes nedarbiem pievienots apraksts ar konteksta skaidrojumu, tāds vienkārši neizdevies (ne)darbs bez komentāra visdrīzāk ir neitrāls un jautājumus neraisa.
Atraktīvs mēģinājums skatītāju provocēt uz neierastām darbībām un blēņu spēlēm radīts „Brīvkustāmajā atpūteklī” ko izstādei iesniegusi autoru grupa (Inga Jurova, Elga Grīnvalde, Normunds Šaumanis, Dzintars Eglīts, Aina Putniņa). Atsevišķu nedarbu grupu veido iepriekš pieņemto savas jaunrades principu neievērošana, proti, nedarbs ir tas, ka neiederas pārējo mākslinieka darbu kolekcijā (Ilzes Kalvānes „Hamburgagubmah”). Saņemot atteikumu izstādīt darbu kādā citā izstādē, veidojies apvienojošais ietvars trīs dažādiem nedarbiem, kur katram ir savs emocionāls stāsts par neizdošanās apstākļiem (Lindas Ekeres „Apēd mani”, Zigmunda Šņores „Eksāmens žūrijai” un Mairitas Folkmanes „Jūras gurķis”). Savukārt kā atsevišķs un unikāls nedarba interpretācijas variants uzzib jaunākā izstādes dalībnieka Nila Kauliņa (2006) nedarbs „Špikots no mammas”, tādējādi aktualizējot jautājumu par šādām iespējamām darba/nedarba attiecībām visjaunākajā no mākslinieku paaudzēm.
Izstāde aplūkojama Mākslinieku namā līdz 20. februārim. Daļa no mākslas darbiem paredzēti dāvināšanai apmeklētājiem, kā arī ir iespēja demokrātiski nobalsot par „Gada Nedarbu 2013”.
Foto: Publicitātes foto