Kad flāmu gleznotājs, tēlnieks, rakstnieks un režisors Jans Lauverss no sava tēva - arheoloģijas un antropoloģijas amatiera, mantoja 5 800 artefaktu, viņš nolēma tos iesaistīt izrādē, kurā deviņi aktieri, dejotāji un mūziķi ar ievērojamo aktrisi Vivjenu de Meunku centrā atklāj Izabellas istabas noslēpumu.
Izabellas istaba ir pilna melu. Meli caurvij visu Izabellas dzīvi. Meliem ir veidols. Eksotisks veidols. Tuksneša prinča veidols. Izabella ir tuksneša prinča meita, kurš kādā ekspedīcijā pazuda bez vēsts. Tā Izabellai stāstīja viņas audžuvecāki Anna un Artūrs. Viņi dzīvoja bākā uz salas, kur Artūrs strādāja par bākas uzraugu. Bāka, tāpat kā sala, ir pārejas zona, tā atrodas kaut kur starp zemi un jūru, cietvielu un šķidrumu, iekšpusi un ārpusi. Bāka ir uzcelta uz zemes, bet tiecas pēc jūras. Izabella tiecas pēc tuksneša, tuksneša prinča, Āfrikas.
Šādi sākas aklās, 94 gadus vecās Izabellas dzīvesstāsts. Taču drīz kļūst skaidrs, ka stāsts par tuksneša princi slēpj šausminošu patiesību. Anna un Artūrs nevar sadzīvot ar saviem noslēpumiem un iet bojā. Tēva meklējumi neaizved Izabellu uz Āfriku, bet gan uz kādu istabu Parīzē, kas pilna ar antropoloģiskiem un etnoloģiskiem priekšmetiem. Izabella izstāsta, izdejo un izdzied savu stāstu kopā ar visiem, kuri viņai bijuši svarīgi, bet nu sen jau kā miruši - ar audžuvecākiem Artūru un Annu, mīļākajiem Aleksandru un Franku.
Jans Lauverss par izrādi raksta: "Izabellas istaba ir refleksija par pagātni, tas ir vislineārākais darbs, kādu jebkad esmu uzrakstījis. Darba iemesls bija dziļi personisks - mana tēva nāve, tādēļ arī šis lineārisms. Izabellas dzīve aptver gandrīz visu 20. gadsimtu: Pirmo un Otro pasaules karu, Hirošimu, koloniālismu, modernās mākslas attīstību, ceļojumu uz mēnesi, Deivida Bovija Ziggy Stardust, trūkumu un badu Āfrikā un Vlaams Blok (galēji labēja Antverpenes partija)."
Izrāde "Izabellas istaba" tiks demonstrēta 19. un 20. martā 19.00 Ķīpsalas izstāžu zālē Ķīpsalas ielā 8. Izrāde angļu valodā ar tulkojumu latviski. Izrādes ilgums 2h. Biļetes - Biļešu paradīzes kasēs un internetā. Cena - 15 eiro (10,54 lvl), skolēniem, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti - 10 eiro (7,03 lvl).
Viens no vizuālā, eklektiskā un starptautiskā teātra pionieriem Jans Lauverss ir dzimis Antverpenē 1957. gadā, studējis glezniecību Ģentes Mākslas skolā. 1979. gadā viņš nodibināja Epigonenensemble, kas 1981. gadā kļuva par Kollektiv Epigonentheater zlv un aizsāka astoņdesmito gadu sākuma radikālās pārmaiņas flāmu teātrī. 1986. gadā kopā ar horeogrāfi Greisu Elenu Barkiju Lauverss nodibināja Needcompany, radot tam laikam unikālu teātra estētiku, kas atrodas teātra, dejas, performances, vizuālās mākslas robežteritorijā. Needcompany ir starptautiska un starpdisciplināra kompānija, kurā darbojas dažādu tautību un dažādu jomu mākslinieki, visi vienlīdz līdzdalīgi izrāžu veidošanā. Ja pirmie Needcompany darbi Need to Know (1987) un ca va (1989) bija uzkrītoši vizuāli, vēlāk nozīmi ieguva arī stāsts un centrālā tēla attīstība, kaut izrāžu fragmentārā struktūra saglabājās. Gleznotāja izglītība ir spēcīgi ietekmējusi Lauversa pieeju teātrim un izskaidro viņa augsti individuālo teātra valodu, kas daudzējādā ziņā joprojām ir inovatīva. Galvenās Lauversa teātra iezīmes ir caurspīdīga, domāšanas piepildīta aktierspēle, spēlēšanas un nespēlēšanas paradoksa izpēte. Pēdējā laika iezīmīgākais Needcompany darbs ir triloģija Sad Face / Happy Face, kas pēta dažādus stāsta stāstīšanas veidus. Šīs triloģijas pirmais darbs ir "Izabellas istaba". Atzīmējot kompānijas divdesmitgadi Lauverss un Needcompany prezenēja instalāciju Needcompany Deconstruction Briseles mākslas centrā BOZAR. Kopš 2009. gada Jans Lauverss un Needcompany ir Vīnes Burgteātra rezidējošie mākslinieki.
Foto: Publicitātes foto
