Jauniestudējuma muzikālais vadītājs būs jaunais, talantīgais latviešu diriģents Valdis Butāns. Uzvedumu veido godalgotu argentīniešu mākslinieku komanda – režisors Marselo Lombardero, scenogrāfs Djego Siliano, kostīmu māksliniece Lusiana Gutmane un gaismu mākslinieks Horacio Efrons. Lomās iejutīsies iemīļotie operas solisti Jānis Apeinis, Evija Martinsone, Sonora Vaice, Rihards Mačanovskis, Inga Šļubovska, Krišjānis Norvelis, Rihards Millers, Kalvis Kalniņš, Julianna Bavarska, Elīna Šimkus, Jūlija Vasiļjeva u.c., kā arī viessolisti Anna Konovalova un Aleksandrs Miminošvili.
Režisors Marselo Lombardero Mocarta komiskās operas darbību risinās 1980. gadu Latīņamerikas TV seriālu stilistikā, uzburot eksotisku, sociālas un erotiskas spriedzes piesātinātu gaisotni. Scenogrāfs Djego Siliano, izmantojot Frīdas Kalo glezniecībai raksturīgās spilgtās krāsas, uz skatuves uzburs Dienvidamerikas svelmi un juteklisko gaisotni. Atjautīgais Figaro grib precēt daiļo istabeni Suzannu, bet meitenes valdzinājums skāris arī viņa darbadevēju Almavivu. Amora bulta trāpījusi daudziem – un sākas mīlas intrigas ar pārģērbšanos. Vai Figaro izdosies apturēt kaisles pārņemto Almavivu?
„Manu dzīvesvietu Buanosairesu no Rīgas šķir vairāk nekā 12 000 km. Īpaši tādā izrādē kā „Figaro kāzas” man gribējās ienest dienvidu karstumu un krāsas, jo šai operai piemīt Vidusjūras reģiona siltais aromāts. 1980. gadi Dienvidamerikas vēsturē ir ļoti tumšs etaps – tieši šajā laikā augstāko pakāpi sasniedza diktatoru režīmi. Lai gan „Figaro kāzas” nav politiska drāma, tomēr nolēmu neizvairīties no šī aspekta. Arī Latīņamerikas televīzijas seriālu stilistiku neizvēlējos nejauši. Ciemojoties Latvijā 1996. gadā, atklāju, ka mūsu „ziepju operas” ir ļoti populāras arī šeit. Taču mans nolūks nebija izdomāt jaunu stāstu, bet gan padarīt Mocarta laika stāstu tuvu un saprotamu mūsdienu skatītājam. Klasika ir dzīvotspējīga tad, ja varam pierādīt, ka tajā risinātie dramatiskie konflikti joprojām ir nozīmīgi un svarīgi 21. gadsimta cilvēkam,” stāsta režisors Marselo Lombardero.
Jauniestudējuma scenogrāfs Djego Siliano stāsta: „Saskaņā ar izrādes koncepciju mans uzdevums bija panākt, lai skatuve atgādinātu 1980. gadu Latīņamerikas „ziepju operu”. Tādēļ mans galvenais iedvesmas avots bija tādas arī Latvijā labi zināmas daudzsēriju melodrāmas kā „Bagātie arī raud” ar Veroniku Kastro un citām tā laika televīzijas dīvām.”
LNO soliste Inga Šļubovska, Suzannas lomas atveidotāja, stāsta: „Lai arī kas notiktu, Suzannas un Figaro attiecībās mīlestība ir stiprāka par visu. Grāfa Almavivas vēlmi abus izšķirt var apturēt tikai ar asprātīgu izdomu un smaidu uz lūpām. Suzanna ir tieši tāda, kādu to Mocarts ir uzbūris savā mūzikā: mīloša, pievilcīga, dzirkstoša, dzīvespriecīga un par visu pasaulē visvairāk mīl savu apķērīgo, mīļo Figaro!„
V.A.Mocarta operas Figaro kāzas (1786) libreta pamatā ir Pjēra Bomaršē triloģijas par Figaro otrā, vispopulārākā daļa. Mocarts, kurš trīs gadus bija meklējis piemērotu materiālu jaunai operai, bija sajūsmā par „Figaro kāzām” un dedzīgi vēlējās radīt savu versiju šai komēdijai, taču imperators Jozefs II uzskatīja, ka lugā ir pārāk daudz piedauzību un tikai dažus mēnešus iepriekš bija aizliedzis to uzvest. Tomēr, pateicoties libretista Lorenco da Pontes (1749-1838) diplomātiskajām dotībām, imperators noklausījās dažus fragmentus no iecerētās operas Mocarta izpildījumā, un viņa aizspriedumi tika kliedēti.
Pirmizrāde skatāma 28. februārī, nākamās izrādes – 1. un 15. martā, 11. aprīlī, 14. maijā, Rīgas Operas festivālā 5. un 11. jūnijā.
Biļetes uz „Figaro kāzām” var iegādāties LNO un „Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv.
