Rūdolfs Pērle (1875–1917) kā personība un kā mākslinieks ir izteikts savrupa radošā ceļa gājējs, spilgti individuāls, sevī noslēgts, ne ar vienu citu nesajaucams radošs gars. Gleznotāja būtībai tuva latviskā mentalitāte, taču mākslā viņš ļāva valdīt vispārcilvēciskām tēmām un noskaņām.
Rūdolfa Pērles daiļrades pētniece un ekspozīcijas daļas kuratore, mākslas zinātniece Dr. art. Dace Lamberga stāsta: „Par savai daiļradei nozīmīgu gleznotāju Rūdolfs Pērle atzina simbolistu Mikaloju Konstantinu Čurļoni, Pēterburgā augstu vērtētu lietuviešu gleznotāju. Abiem māksliniekiem bija atšķirīga profesionālā izglītība, taču abu gars līdzīgi smaka Pēterburgas lielpilsētas džungļos, abiem tuva bija dzimtenes daba un bezgalīgā ilūziju un fascinējošo sapņu pasaule.” 20. gadsimta sākuma Pēterburgā Čurļonis bija tā laika mākslinieku elites visnotaļ atzīts un augsti vērtēts, turpretī Pērle spiests strādāt algotu darbu gumijas fabrikā „Treugoļņik” („Треугольник”) un gleznot brīvajos brīžos, tomēr viņus abus visu mūžu neatvairāmi saistīja „lielās” tēmas – dzīvība un nāve, satikšanās un šķiršanās, laicīgais un mūžīgais.
Lai gan abi mākslinieki bija vienaudži un darbojušies vienā kultūras telpā, savas dzīves laikā viņi nekad nebija tikušies. Izstāde „Mikalojus Konstantins Čurļonis un Rūdolfs Pērle”, kas šobrīd ir apskatāma Mākslas muzejā „Rīgas Birža”, ir šo divu spilgto un savdabīgo 19.–20. gadsimta mijas radošo personību pirmā tikšanās glezna pret gleznu, zīmējums pret zīmējumu. Latvieša Rūdolfa Pērles un lietuvieša Mikalojus Konstantina Čurļoņa (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911) darbi veido simbolisma virzienam raksturīgo fantastisko tēlu, ilgpilno noskaņu pasauli, kur zemapziņai, sapņiem ir ļauts pieņemt reālus apveidus. „Saruna muzejā” piedāvā retu iespēju tuvāk izjust katra autora dziļi personīgus pārdzīvojumus un eksistenciālas pārdomas, vienlaicīgi skatot abu mākslinieku daiļradi veiksmīgā ideju, meklējumu un atradumu tandēmā. Izstādes tematiskie motīvi – daba un senvēsture – abiem ir tikai vizuāla atslēga, lai tiektos izprast lietu un parādību būtību.
Ja pirmajā „Sarunā muzejā”, kas notikusi 15. februārī, M. K. Čurļoņa Kauņas Nacionālā mākslas muzeja direktors Osvalds Daugelis (Osvaldas Daugelis) detalizēti iepazīstināja interesentus ar gleznotāja un komponista Mikalojus Konstantina Čurļoņa daiļradi, 2. martā „Saruna” būs veltīta Rūdolfam Pērlem un viņa sarežģītajam ceļam mākslā. Par Pērles iespaidiem no Čurļoņa, interesantiem dzīves faktiem, gleznotāja darbiem, kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, par to, kādu vietu ieņem mākslinieka atstātais radošais mantojums Latvijas kultūrā, – būs izstādes līdzkuratores Dr. art. Daces Lambergas stāsts.
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem – EUR 4,27 / LVL 3,00; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 2,13 / LVL 1,50).
Izstāde skatāma gada 23. martam.
Foto: Rūdolfs Pērle. Rozes. 1911. Papīrs, akvarelis. Foto (c) Normunds Brasliņš
