Režisoru Jāņa Rēdliha un Maijas Smildziņas filma „Es nemiršu” ir par mākslinieku Ilmāru Blumbergu. Par autoru un radīšanas principu. Filma fiksē Blumberga apziņas plūsmu, kurā laiki, reālie notikumi un kultūras dažādie slāņi mijiedarbojas. Mākslinieka monologs norisinās personālizstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” 2013. gadā. Izstādē bija redzami cikli „Visu laiku snieg”, „Ne pabeigts darbs”, „Tas pats”, „Kalpošana” un citi.
Filmas ideja radās izstādes atklāšanas dienā mecenātam Valērijam Belokoņam, Ilmāram Blumbergam un izstādes kuratorei Anitai Vanagai kopīgās sarunās. Filmas mērķis bija iemūžināt paša mākslinieka stāstu par savu izstādi un darbu radīšanu.
„Viss uzrunā. Forma savelk kopā visneiedomājamākās vietas. Lai kā sniega pārsliņas izkustu uz dzeltenā objektīva spožā stikla virsmas. Tā ir lielākā no spēlēm, kur nevar blēdīties. Cilvēks un Dievs. Dzīvība un nāve. Vīrietis un sieviete. Un pats pretī tam,” filmā saka Ilmārs Blumbergs.
„Meksikas indiāņu šamaņu mācībā svarīga ir detalizēta dzīves pārskata veikšana, jo tad, kad atnāk nāve, tā par savu upuri izvēlas šo pārskatu – šo fantomu ar cilvēka dzīves pieredzi un emocijām, bet pats šamanis pārviešas par nemirstīgu garu. Ilmārs Blumbergs savā izstādē arī veic šo dzīves pārskatu, un ne velti filmas nosaukums ir Es nemiršu. Filmā viņš to dara rotaļīgi un priecīgi, kā pienākas cilvēkam ceļā uz brīvību, ” komentē režisors Jānis Rēdlihs.
