Režisors un scenārists Džeimss Grejs kino debitēja 1994. gadā ar filmu „Mazā Odesa”, kad viņam bija 25 gadi. Filma uzreiz tika pamanīta un atzīta par vienu no gada labākajām debijām. Panākumi rosināja jauno režisoru radošiem meklējumiem, un nākamais darbs „Jardi” uz ekrāniem iznāca tikai 2000. gadā. Atkal sekoja ilgs pārtraukums, līdz 2007. gadā iznāca krimināldrāma „Mums pieder nakts”un 2008. gadā tapa jutekliskā drāma „Divi mīlētāji”.
Tagad skatītāji visā pasaulē var iepazīties ar vēl vienu Džeimsa Greja veikumu – emocionālo drāmu „Reiz Ņujorkā”. Tas ir stāsts par jaunu poļu emigranti, darbība risinās XX gadsimta sākumā.
Intervijā režisors stāsta par filmas tapšanas ideju, tās varoņiem un par darbu ar pazīstamiem aktieriem.
Cik daudz personisku izjūtu ir šajā filmā?
Šī filma man ir ļoti tuva, jo tā cieši saistīta ar manas ģimenes vēsturi, bet nav biogrāfiska. Drīzāk esmu centies atklāt emocionālu saikni, tā nav ar konkrētiem dzīves faktiem saistīta biogrāfija. Mans vectēvs un vecāmāte ieradās Ņujorkā no Ukrainas pilsētas Ostropoles, kas atrodas netālu no Kijevas. Tāpat kā filmas galvenā varone, viņi iekļuva ASV caur Elisa salu. Esmu dzirdējis daudz stāstu par turieni. Pirmoreiz tur biju 1988. gadā, pirms Emigrācijas muzeja dibināšanas. Tad sala bija it kā sastingusi laikā.
Pirmoreiz jūsu filmas varone ir sieviete.
Galvenās lomas tēlotāja sieviete ļāva man atspoguļot īpaši spēcīgas sievietes emocijas. Eva cenšas būt sava likteņa noteicēja, taču viņa ir arī upuris. Viņai dota tāda apņēmība, kādas trūkst daudziem vīriešiem. Nesen skatījos Džakomo Pučīni operas „Māsa Anželika” izrādi, tā mani satrieca. Šīs melodrāmas beigās ne vienam vien skatītājam acīs bija asaras. Trāpīgi iestudēta melodrāma var kļūt par ļoti iespaidīgu mākslas darbu, un lomā iejutušies aktieri tēlo īpaši reālistiski. Tieši tā es centos veidot filmu „Reiz Ņujorkā”.
Kāpēc jūs galvenajai lomai izvēlējāties Marionu Kotijāru?
Šī loma ir rakstīta viņai. Kad es iepazinos ar Marionu, nebiju redzējis nevienu filmu ar viņas piedalīšanos. Pirmoreiz viņu ieraudzījis, es nodomāju: viņas seja ir tik izteiksmīga, ka viņai nav nekas jāsaka – viņa varētu filmēties mēmajā kino. Manā filmā Marionai ir daudz dialogu, bet lomai izvēlējos viņu tāpēc, ka viņas sejas izteiksme spēj paust dvēseles stāvokli, kas nav izsakāms ar vārdiem. Diez vai bez Marionas es būtu radījis šo filmu.
Dažās epizodēs Mariona Korijāra runā poliski. Vai šī valoda viņai labi padevās?
Protams, poļu valoda bija liels pārbaudījums, taču es vēlējos, lai viss būtu pēc iespējas ticami. Poļu valodas jautājums atrisinājās daudz vieglāk, nekā es biju gaidījis. Reiz es pavaicāju poļu aktrisei, citas emigrantes tēlotājai, kā viņa vērtē Marionas izrunu. Viņa atbildēja, ka Mariona teicami runā poliski, tikai ar nelielu vācu akcentu. Es aprunājos arī ar Marionu. Viņa atbildēja, ka darot to apzināti: „Mana varone dzimusi Silēzijā, starp Vāciju un Poliju, tāpēc es to daru ar nodomu.” Mani patīkami pārsteidza viņas pedantiskums.
Kā veicās sadarbība ar diviem balvas „Oskars” nominantiem, brālēnu Bruno un Orlando tēlotājiem Hoakinu Fēniksu un Džeremiju Renneru?
Mēs ar Hoakinu esam kopā strādājuši ne reizi vien, tāpēc mums ir viegli par visu vienoties, viņš pusvārdā saprot, ko es vēlos sacīt. Hoakins ir lielisks aktieris, viņš ļoti precīzi prot attēlot savu varoņu iekšējo pasauli. Šajā filmā viņš tēlo cietsirdīgu manipulētāju, kam nav svešas siltas cilvēciskas jūtas, taču ir grūti paust mīlestību un pieķeršanos.
Orlando ir citāds. Es gribēju, lai viņš būtu romantiķis, bet tāds, kura dēļ citiem daudz raižu. Varoņa prototips ir tā laika ceļojošais iluzionists Teds Annemans. Džeremijs Renners dziļi izprata sava Orlando izcilību. Viņš lieliski ticis galā ar pozitīvā varoņa lomu, taču ļāvis skatītājiem nojaust, ka viņa dzīvei ir arī ēnas puse. Orlando nav māju – viņš mūždien ir ceļā. Kameru priekšā Džeremijs jutās neparasti brīvi. Šis ir mūsu pirmais kopdarbs, un es esmu ļoti gandarīts.
Kannu kinofestivālā demonstrēto filmu „Reiz Ņujorkā” Latvijas kinoteātros rādīs no 14. marta.
Filmas reklāmas rullītis ar subtitriem latviešu un krievu valodā:
Foto: Publicitātes foto