Izstādē tikai četras dienas – līdz 7. martam būs skatāmi Leo Kokles darbi no Latvijas Nacionālās Mākslas muzeja fondiem, Ojāra Vācieša muzeja fondiem un L. Kokles māsas Ainas Ķirķes privātkolekcijas. Īpašu noskaņu izstādei piešķirs mākslinieka personīgās lietas: otas, fotogrāfijas, izstāžu bukleti, kā arī izgriezumi no laikrakstiem.
Pats mākslinieks Leo Kokle savulaik teicis: „Glezniecība ir mana dzīve. Gleznoju visu, taču uzmanības centrā man allaž ir cilvēks. Gleznojot dabas visbrīnišķīgāko balvu - cilvēku, cenšos uztvert viņa ārējo un gara skaistumu, atklāt viņa patiesību. Mākslā vienmēr esmu centies būt patiess. Māksliniekam jābūt meklējošam, jo dzīvot, tas ir mainīties sevī.”
L. Kokles laikabiedrs mākslinieks Uldis Zemzaris atceras: „Leo Kokle netaupīdams šķieda savu enerģiju un laiku, tāpat kā mēs šķiedām savējo....., Leo vienmēr bija tas, kurš cīnījās par īsti dziļām un patiesām kvalitātēm, viņš zināja savu lielumu un arī savas iespējas, lai gan daudzi viņa darbi tā laika inercē uzņēmuši patosu vēlāk. Leo Kokle nekad nav gleznojis tikai pašas glezniecības dēļ. Viņa skola ir nākusi kopā ar tradicionālu formas izpratni, kas viņu tādēļ arī nesusi vairāk portreta virzienā. Tā var būt ir bijusi arī viņa iekšējā demokrātiskā doma, kas vienmēr likusi it kā adresēt savus darbus tiem, kas sastādīja viņa aktīvo apkārtni.”
Leo Kokle (03.03.1924. — 07.12.1964.) bija latviešu gleznotājs un portretists, jauno mākslinieku darbu izstāžu tradīcijas iniciators, tautā populārs un iemīlēts mākslinieks, viens no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem.