Mārcis Lācis ir viens no objektu teātra virzītājiem Latvijā. Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas pabeigšanas 2004. gadā kopā ar domubiedriem tiek dibināta radošā apvienība UMKA.lv. Līdzgaitnieku kopa vairs nepastāv, tomēr idejas par leļļu teātri pieaugušajiem aizvien īstenojas dabā. Jaunākais apliecinājums - izrāde "Medījums" Dirty Deal Teatro.
Tavas topošās izrādes pieteikumā minēts, ka „Medījums” ir savdabīgs trilleris. Vai cilvēkiem ar vājiem nerviem tā varētu likt justies neomulīgi?
Nē. „Medījums” ir sav - dabīgs trilleris. Ieturēts labākajās trilleru tradīcijās.
Kurš kuru medī – cilvēks objektus vai otrādāk?
Lai paliek intrigai, kurš ir mednieks, kurš – medījums. Tas izrādē visu laiku mainās un pārklājas. Viennozīmīgi nevar pateikt.
Asinis arī līs?
Nē. Te mirs smuki. Būs ļoti daudz nāves.
Vai izrādei ir laimīgas beigas?
Jā, aplis noslēdzas. Beigas ir laimīgas.
Ko tu caur šo izrādi gribi iekustināt skatītāja galvā?
Galvenais, lai iekustas. Kas katrā iekustas – tas ir individuāli.
Tad tev nav svarīgi lai tevi saprot, kā pats esi sākotnēji iecerējis?
Es nešaubos, ka nesapratīs.
Izrāde ir par vienu vecu vīru, kurš atteicies dzīvot sabiedrībā. Viņs daudzus gadus dzīvo kā mūks – vientulībā, mežā, nostūrī, kur tuvākais ciems varētu būt 10 kilometru attālumā. Mājā, kur viņš dzīvo, ir četras trofejas. Brīdī, kad viņš pamet telpu, trofejas stāsta attiecības gan savā starpā, gan to, ko viņas domā par mednieku. Respektīvi, viņi stāsta visu izrādes stāstu. Telpas viducī ir galds, kurš, medniekam atrodoties telpā, kalpo kā galds, bet ,kad vīrs pamet telpu, galds griežas ap savu asi un ar ikvienu no tām lellītēm tiek izspēlēti flešbeki. Tik daudz es varu pastāstīt. Spēles laukums ir neraksturīgs standarta teātrim. Viss tiek izspēlēts trijos dažādos plānos.
Vai izrādi iespējams uzvest ārpus Dirty Deal Teatro telpām?
Jā, jā. Scenogrāfija ir pārvietojama. Es labprāt gribētu izrādīt Valmierā, Liepājā. Izrāde ir vadājama.
Tu biji viens no UMKA.lv dalībniekiem, kas Latvijā uzsāka objektu teātra padarīšanu. Kas jūs toreiz iedvesmoja?
Gan jau paši viens otru.
Jutāt, ka šī ir niša, ko gribas aizpildīt?
Mēs sapratām, ka tajā lauciņā būs jārušinās. Un to var izdarīt citādāk, nekā Latvijas Leļļu teātra skatītāji varētu būt pieraduši. Sapratām, ka var būt leļļu izrādes arī lieliem cilvēkiem - mūsu vienaudžiem, domubiedriem. Bija idejas, iedvesma, visi kopā ar to ņēmāmies un bija tīri ok.
Nu jau UMKA.lv vairs nepastāv.
Es teiktu, no 2007. gada - kad nekas jauns netika uzražots. Trīs dažādi Vectēvi un viss.
Galvenais ir ideju turpināt.
Nu ja.
Vai esi pētījis leļļu, objektu teātra tradīcijas pasaulē? Mini kādus unikālus piemērus!
Kaut ko esmu skatījies. Amerikāņu kompānija Puppet Up! orientējas uz citādāku publiku. Ir kaut kāda Eiropas padarīšanas, bet tās, man liekas, vairāk ir privātās kompānijas, kas parādās, kaut ko uztaisa un pazūd. Neviens par viņām vairs neuzzina. Ir viens interesants holandiešu vecis, kurš pirms desmit gadiem bija Latvijā. Nevills Trenters. Austrāliešu gejs, tagad dzīvo Amsterdamā. Reiz bija Homo Novus ar izrādi „Drakula”, ja nemaldos. Diezgan rupji teksti, bet pieaugušiem eiropiešiem ļoti patīk.
Vai tu esi domājis un kādu tu redzi objektu teātra nākotni Latvijā?
Esmu domājis, bet es neredzu. Šo darbu nav tik viegli realizēt. Šo izrādi es perēju četrus gadus. No 2010. gada. Vienā vietā neinteresē, otrā vietā – cits iemesls. Leļļu teātris pasaka, ka tāds avangards viņiem nav vajadzīgs, kas man, bež šaubām, ir kompliments. Kamēr ar Dirty Deal man paveicās.
Nav nemaz tik viegli leļļu teātru pieaugušajiem turēt interesantu un aktīvu. Objektu izrādes ir dārgas – leļļu, scenogrāfijas specifikas dēļ. Protams, te viss ir mazāks, miniatūrāks.
Kas tev kā režisoram šķiet pakļāvīgāki – cilvēki vai lellītes?
Leļļu teātra izrādes es taisu kopā ar saviem bijušajiem kursabiedriem. Tagad mums pieplusojās ne-kursabiedrs. Es zinu, kā ar tiem cilvēkiem ātri un raiti visu ievirzīt. Ar cilvēkiem no malas tas ir grūtāk. Šitai komandai mums piepulcējās Antons Zamišļajevs – ir tāds aktieris, kurš pāris gadus pie Hermaņa bija. Tāds krieviņš. Spēlēja “Latviešu stāstos” un kaut kur vēl. Pilnīgi traks džeks. Viņam ar lellēm pirms tam galīgi nekas nebija bijis. Izrādē tas būs labs pārsteigums. Viņam ir pilnīgi psihs akcents, viņš kropļo vārdus. Vienā brīdī tas liekas forši, bet vēlāk - nē, Anton, tomēr tā nevajag. Jā, interesanti.
Ja tev būtu neierobežoti līdzekļi, resursi, kāda būtu tava sapņu izrāde? Piemēram, uz Marsa tā notiku? Norises uz Marsa tagad skaitās populāras.
Nē, nē. Kā tu skatītājus nogādātu uz Marsa?
Sponsoru vajadzība ir akūta, diezgan. Ideāli ir tad, ja ideja ienāk prātā, sameklē komandu un uzreiz bliež augšā, nevis velk divu, trīs gadu garumā. Vajag taisīt izrādes.
Kas tev kalpo par dzinuli darboties?
Par dzinuli darboties man kalpo iekšēja vajadzība “iztekties caur teātri”, realizēties, attīstīties caur to un savā ziņā arī attīrīties pašam.
Mārča Lāča iestudējums “Medījums” uz Dirty Deal Teatro skatuves pirmizrādi piedzīvos 17. martā, tuvākā izrāde - 23. martā.
Foto: Mārcis Lācis. Foto (c) Juris Pīlēns
