Francūži prot rakstīt detektīvus tikpat labi, cik skandināvi, tas pierādījies jau vēsturiski. Un tieši pēdējos gados franču literatūrā ienākuši jauni vārdi - Gijoms Miso (Neatstājot pēdas) un nule arī Bernārs Miņjē. Atšķirīgi pēc stila, vienoti talantīgā sižeta veidošanā un lasītāja lutināšanā ar negaidītiem notikumu pavērsieniem, varoņiem - personībām un notikumu daudzveidību, jaunie franču autoru romāni ir tieši tādi, lai garantētu aizrautīgu lasīšanu.
Augstu pie klints piestiprināts bezgalvains zirgs ar daļēji nodīrātu ādu, lai tā izplestos pār ieleju kā taureņa spārni – tādu ainu ierauga nelielas kalnu hidroelektrostacijas strādnieki, ierodoties darbā. Skats ir šausminošs, turklāt neviens nevar pat iedomāties, kā iespējams beigtu zirgu uzvilkt augstu klintīs un kādēļ tas darīts.
Tepat netālu, Pireneju kalnos, atrodas institūts, kurā pastiprinātas drošības apstākļos tiek ārstēti un pētīti visbīstamākie noziedznieki: jukušie, sērijveida slepkavas un psihopāti... Vēl dīvaināk viss kļūst, kad noskaidrojas, ka pacienti ir savās palātās un neviens no viņiem nav izbēdzis.
Izmeklētājs Servazs ir noskaņots skeptiski: kāpēc satraukties par zirga slepkavību, ja ir daudz svarīgākas lietas. Taču nonāvētais zirgs ir piederējis apkaimes bagātākajam cilvēkam, multimiljonāram Lombāram – un Lombārs pieprasa, lai šī slepkavība tiktu izmeklēta kārtīgi. Kamēr varenie strīdas, tiek atrasts pilsētiņas aptiekāra līķis. Vīrs karājas gaisā kails, tērpts vienīgi melnā apmetnī, kas vēja brāzmās plīvo kā taureņa spārni. Tad tiek nogalināts vēl viens cienījams pilsonis... Izmeklētājs Servazs nervozē, pilsētiņā klīst baumas, bet kriminālistikas laboratorijā tiek konstatēts, ka pie visiem trim nelaiķiem ir atrasta kāda cilvēka DNS. Šis cilvēks ir Juliāns Irtmans, viens no institūtā uz mūžu ievietotajiem sērijveida slepkavām, gudrs, žilbinoši talantīgs, izglītots liela auguma vīrs, kuram pilnībā trūkst sirdsapziņas.
Servazs varētu izmeklēšanu beigt, taču... Irtmans ir ieslodzīts un tiek stingri apsargāts. Varbūtība, ka viņš būtu atstājis institūtu, turklāt pat vairākas reizes, ir pilnīgi izslēgta. Taču dienā, kad atrada beigto zirgu, institūtā sāka strādāt jauna psiholoģe Diāna Berga, Juliāna Irtmana novadniece. Vai te slēpjas kāda sakritība? Bet varbūt sakritības jāmeklē pavisam citur?
Bernārs Miņjē (detektīvmīļi, iegaumējiet šo vārdu!) ir franču rakstnieks. Par pirmo romānu “Melnais taurenis” saņēmis vairākas literārās balvas, to skaitā COGNAC kriminālromānu balvu (2011), grāmata kļuvusi par bestselleru un izdota daudzās pasaules valstīs.
No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.
Foto: Publicitātes foto