Komentāri rakstam: Austrumu robežā pirmizrāde izrādei „Slieksnis”

jaunākie lejā

klimpa 20.03.2008. 23:28

mmm interesanti, buus jaaiziet!

ZOBIS 23.03.2008. 00:39

Raksta pieļauta neprecizitāte attiecībā uz situācijas vērtējumu - mūsdienu dramaturgi neraksta traģēdijas. Ir patīkams izņēmums - ADATA Nac.teātrī. Patiesi emocionāls un traģisks vēstījums. Iesaku.
Bet runājot par "Slieksni", jāteic - grūti noturēties, lai neteiktu - tas bija tā drusku panaivi un sērīgi pa daudzām līnijām, kuras te neiztirzāšu... Bet uzteicama ir vēlme kuplināt mūsu teātru vienmuļi erotisko repertuāru. Paldies! Dažās vietās pat aktīvi iesmēju.

Kapuletī 24.03.2008. 10:17

Nemuldi. Tas bija normāli. Pat vairāk - tas bija Ok.

Regīna » ZOBIS 24.03.2008. 23:33

"Adata" ir muzikāla drāma, nevis traģēdija, tās pamatā nav luga, bet librets, kas tapis pēc pus-dokumentāla garstāsta/romāna.. tas nu tā - ja jau precizitāte no svara.. ;)
Kas attiecas uz šo izrādi - vēl neesmu redzējusi, bet liekas, ka varētu būt ok.

ZOBIS 24.03.2008. 23:43

Ja jau strīdāmies, tad - varbūt paskaidrosi - ar ko, tavuprāt - traģēdija atšķiras no drāmas..?
Un tas, ka mūzikas autors Adatu nodēvējis par muzikālu drāmu, vēl nenozīmē, ka tajā nav traģēdijas pazīmes... Čehovs savas bēdu lugas sauca par komēdijām, kaut gan nekā smieklīga tajās nav ne par kapeiku...
;-)

Regīna 25.03.2008. 00:55

Es nestrīdos, traģēdijas iezīmes tajā ir, tomēr.. tīri subjektīvi, man grūti to pieņemt par tādu tīru traģēdiju. Redz, drāma pēc idejas ir vidējais žanrs starp komēdiju un traģēdiju, kuras abas kā pirmās radās jau antīkajos laikos. Traģēdijas ar bojā ejošiem cēliem raksturiem, vispārcilvēciskām, ne individualizētām idejām utt., klasiski traģēdijā nav pretrunas, ir neizbēgamas nobeigums, bez varoņa paša izvēles. Tāds fatālisms likteņa priekšā īsti nav raksturīgs 20./21. gs. individuālismam. Drāma ir mazliet plašāka, pieļauj individuālo, bet diemžēl cēlums arī piezemējas. Cilvēciski ņemot – notiekošais ir traģiski. Kādam. Bet vairs nav tas laiks, lai tas būtu kas īpašs. Tas ir pat ikdienišķi. Ciniski, bet fakts.

Par Čehovu.. nu, nevar teikt, ka tur pavisam nav smaida.. tikai tāds skumjš..

;)

Grieta 26.03.2008. 10:51

Baigie gudrīši te salasījušies. Man Slieksnis vairāk nepatika, kā patika. Nevarēju priekš sevis noformulēt, kas un kā tur domāts - smieties par tik nopietnu tēmu būtu neglīti, jo krietna daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši tā - uz nabadzības sliekšņa, bet autors (varbūt - režisors, varbūt - aktieri) to pasniedz nenopietni, jo skatītāji ik pa brīdim smejas. Bet par ko..? Ja par sevi, tad - normāli. Ja par citiem, tad - skumji. Traucēja arī tas, ka daži uz AR bija atnākuši krietni izēsties. Cūkas.

Makārovs D. (37) 03.04.2008. 12:16

Jāpiekrīt Grietai. Pirmkārt, jau vietas izvēle, kur rādīt šo izrādi, ir maigi sakot, nepiemērota. Arī es nesapratu, kā tas uzvedums bija jāuztver. Ja nopietni, tad tā aktieriem nesanāca, ja kā komēdiju, tad to nepieļauj mana domāšana, jokiem šī tēma par skarbu.

Kata 04.04.2008. 00:31

Man gan neliekas, ka smiekli šai izrādē ir nevietā. Tā nav ņirgāšanās, vienkārši trāpīgi ataino sajūtu, kad cilvēki ir nonākuši pie tādas bezcerības pakāpes, kad lepnums liedz raudāt... atliek smieties. Nav jau nekāda cerīgā skata nākotnē. Ir tikai šodiena un tā kaut kā jāpadara dzīvojama/paciešama. Jo kāpēc, tad cilvēki nodzeras, piemēram? Tas ir tas pats abstraktais viena prieka mirkļa meklējums pudelē, ar kompensēt vispārējo bezcerību.

888 04.04.2008. 08:02

Kata..!
Tas, par ko raksti - tā ir realitāte. Bet māksla nav dokumentāls pētījums. Tai ir citi uzdevumi un mērķi. Tos šai izrādē nesaskatīju.

Zenta Purmale 09.04.2008. 23:37

Redzēju šīvakara izrādi. Gribu oponēt te dažiem rakstītājiem, jo man izrāde Slieksnis patika. Biju patīkami pārsteigta, ka nopietnai izrādei netradicionālā vidē var sasniegt mākslinieciski baudāmu priekšnesumu. :-)
P.S. Līdz mums tā burka nenonāca... ;-(

Pejs 10.04.2008. 09:11

Jautājumi:
Kur tas viss notiek?
Cik maksā biļete?
Kas tā par burku?